Igaunija varētu piekāpties Polijai jautājumā par elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu

Jautājumā par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu Igaunija varētu piekāpties Polijai un atteikties no prasības izveidot vēl vienu maiņstrāvas starpsavienojumu.

Jautājumā par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu Igaunija varētu piekāpties Polijai un atteikties no prasības izveidot vēl vienu maiņstrāvas starpsavienojumu.

Kā ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.

28. un 29.jūnijā Briselē gaidāmā Eiropas Savienības samita laikā paredzēts parakstīt politisku vienošanos par sinhronizāciju starp Eiropas Komisiju, Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju, bet vēl nav izdevies panākt kompromisu jautājumā par to, cik starpsavienojumu šim projektam nepieciešams.

Igaunija līdz šim iestājusies par to, ka gan no izmaksu, gan piegāžu drošības viedokļa nepietiek ar vienu esošo 1000 megavatu līniju "LitPol Link", kas savieno Poliju ar Lietuvu, un aicinājusi izveidot vēl otru maiņstrāvas savienojumu. Šo risinājumu jūnija sākumā Baltijas valstu premjerministru un Polijas ārlietu ministru tikšanās laikā Tallinā atbalstīja arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Tikmēr Polijai šis variants nav pieņemams, un tādu nostāju atbalsta arī Lietuva. Tādēļ Igaunija varētu piekāpties Polijai un pieņemt alternatīvus risinājumus, ja tie izmaksu un piegāžu drošības ziņā būtu pielīdzināmi divu starpsavienojumu izveidei.

Šai nolūkā tiks veikts papildu pētījums, lai no izmaksu un drošības viedokļa izvērtētu alternatīvu risinājumu, kas paredzētu zemūdens līdzstrāvas līnijas izbūvi starp Poliju un Lietuvu ar papildu investīcijām stabilizācijas mehānismos. Pētījums jāpabeidz līdz vasaras nogalei un jāapstiprina Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) dalībvalstu apspriedē septembrī.

Ja alternatīvais risinājums negarantēs rezultātu, kas izmaksu un piegāžu drošības ziņā būtu līdzvērtīgs Igaunijai vēlamajam variantam, pusēm nāksies turpināt sarunas, lai meklētu pieņemamu risinājumu, taču tādā gadījumā paredzētā termiņa ievērošana būtu apdraudēta.

Igaunijas valstij piederošā gāzes pārvades sistēmas operatora "Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi vēl šomēnes norādīja, ka divi starpsavienojumi neapšaubāmi ir labākais risinājums un tā nepieņemšana nozīmētu atlikt Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL loka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti