Igaunijā pēc parlamenta vēlēšanām jau sākušās sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Svētdienas balsojumā atkal uzvarēja valdošā Reformu partija. Tomēr pašreizējā divu partiju koalīcija, kurā atrodas arī sociāldemokrāti, ir zaudējusi vairākumu. Šoreiz parlamentā iekļuvuši nevis četri, bet jau seši politiskie spēki.
Tādēļ būs jāveido plašāka koalīcija, ņemot vērā, ka ar Tallinas mēra Edgara Savisāra vadīto Centra partiju, kas palika otrā, citas partijas nevēlas sadarboties.
Šīs ir trešās Igaunijas parlamenta jeb Riigikogu vēlēšanas pēc kārtas, kurās uzvar ekonomiski liberālā, centriski labējā Reformu partija. Tās rokās premjerministra krēsls bijis jau 10 gadus. Šobrīd tās līderis ir 35 gadus vecais Tāvi Reivsss, kurš kļuva par Eiropas Savienībā jaunāko valdības vadītāju pirms aptuveni gada, atkāpjoties Andrusam Ansipam.
Reformu partija šoreiz ieguvusi nedaudz mazāk vietu parlamentā - 30 no 101; par valdošo partiju nobalsoja gandrīz 28% vēlētāju.
Otrajā vietā, atpaliekot salīdzinoši netālu, - ar 27 vietām - atkal ir Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītā Centra partija, kas, līdzīgi kā partija „Saskaņa” Latvijā, valda galvaspilsētā, bet parlamentā ir opozīcijā.
Viss liecina, ka šoreiz tā turpinās būt opozīcijas partija. Politiskie konkurenti Savisāru apsūdz par populismu un saitēm ar Maskavu, un līdzšinējais premjers Reivass pēc vēlēšanām atkārtoti paziņoja, ka ar viņu koalīciju neveidos.
Trešā ir kopš pagājušā gada pavasara valdošajā koalīcijā esošā Sociāldemokrātu partija, kuras līderi ir aizsardzības ministrs Svens Miksers. Tā ieguva ap 15 % balsu un 15 vietas parlamentā. Bet ceturtā ar 14 krēsliem ir konservatīvā, centriski labējā „Tēvzemes” un „Res Publica” savienība, kas no koalīcijas opozīcijā nokļuva pērn pavasarī, kad Reformu partija apvienoja spēkus ar sociāldemokrātiem.
Konservatīvo „Tēvzemes” un „Res Publica” savienība ir šo vēlēšanu lielāki zaudētāji, atvadoties no 9 deputātu vietām.
Šoreiz pārvarot 5% barjeru, krēslus lielākajām partijām atņēma līdz šim parlamentā nepārstāvētā Brīvā partija, kas ir piektā ar gandrīz 9% balsu un 8 deputātu vietām. Bet sestā ar ir 7 krēsliem ir Konservatīvā tautas partija, kas ir eiroskeptiska, pret imigrāciju vērsta, un tās līderis ir bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā Marts Helme.
Sarunas par jauno koalīciju ir sākušās. Pēcvēlēšanu naktī jau notika tikšanās starp līdzšinējiem koalīcijas partneriem Reformu partiju un sociāldemokrātiem, un piekto vietu ieguvušo centriski labējo Brīvo partiju.
Brīvās partijas galvenais priekšvēlēšanu lozungs bija par politiskās sistēmas atvēršanu, "atsaldēšanu", četras lielās partijas apsūdzot par sava veida karteļa izveidošanu.
Bet vai šāda tiešām būs koalīcija, vēl nevar droši apgalvot. Tartu Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Vello Petaiss, kurš prot arī latviešu valodu, norāda, ka Brīvās partija izredzes nav skaidras.
„No vienas puses, tā, protams, ir viena iespēja, bet viss ir atkarīgs no tā, cik spējīga ir šī jaunā partija - Brīvā partija. Daži igauņu politiķi jau domā, ka tā ir diezgan vāja partija. Un viņa arī iestājusies par vienu jautājumu - par politiskās sistēmas atjaunošanu. Tagad tā partija ir iekšā - un ko tagad, ko viņi vēl grib?” Vello Petaiss.
Lai arī kāds būs nākamās valdības sastāvs, arī pie mūsu ziemeļu kaimiņiem drošība un aizsardzība Ukrainas notikumu kontekstā turpinās būt aktuālākais jautājums. Bet laikraksta „Postimees” žurnālists Argo Ideons norāda, ka nākamajai valdībai vajadzētu galvenokārt koncentrēties uz ekonomiku.
„Mums šobrīd nav akūta krīze, bet ekonomikas izaugsmes temps nav apmierinošs. Tomēr šī ir arī citu Eiropas valstu problēma. Jāpievēršas arī problēmai, ka cilvēki pamet Igauniju, emigrācijai. Mēs zaudējam jaunus cilvēkus valstīm, kas var maksāt vairāk, ir bagātākas un ar attīstītāku infrastruktūru. Bet, protams, šīs lietas Igaunijā nevar mainīt vienas nakts laikā,” saka Argo Ideons.
Igaunijas parlaments tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu. Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās, šoreiz vēlētāju aktivitāte bija aptuveni 64%. Šoreiz iespēju balsot internetā, ar kuru pazīstama Igaunijas politiskā sistēma, izmantoja gandrīz 20% jeb piektā daļa balstiesīgo.
