Latvijas policija pagājušajā nedēļā lūdza Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldi izvērtēt tās gatavību nosūtīt uz Latviju palīgspēkus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pierobežas zonā. Igaunijas analogā iestāde šo lūgumu ir saņēmusi un paudusi gatavību, taču patlaban Latvija nav iesniegusi attiecīgo palīdzības pieteikumu.
"Latvijas Valsts policija kopā ar citām Latvijas civilajām un militārajām iestādēm gatavojas reaģēt uz situācijas pasliktināšanos Baltkrievijas robežas tuvumā, un, ja būs nepieciešama papildu palīdzība, būsim spiesti lūgt palīdzību tuvākajiem kaimiņiem. Ņemot vērā reālos apdraudējumus Eiropas Savienības ārējai robežai un Eiropas Savienības drošībai kopumā, lūdzu, lai Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt Latvijas Valsts policijai," sacīja Latvijas Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins savā vēstulē.
Gadījumā, ja situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas eskalēsies, Latvija vērsīsies pēc palīdzības pie amatpersonām, kurām ir prasmes masu nekārtību kontrolē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Šādā situācijā Latvija gaida palīdzību 24 stundu laikā, un šāda misija tur ilgtu līdz pat nedēļai. Precīzi amatpersonu uzdevumi un dienesta joma noskaidrosies, kad Latvija iesniegs steidzamu pieprasījumu.
"Esmu vairākkārt sazinājies ar Latvijas iekšlietu ministri un apliecināju viņai tāpat, kā arī Polijas iekšlietu ministram, ka esam gatavi viņiem palīdzēt," skaidro Igaunijas iekšlietu ministrs Kristians Jāni.
Pēc viņa paustā, patlaban Lietuvai jau vairākus mēnešus palīdz Igaunijas misija "ESTPOL5", turklāt līdzīga vienošanās par palīgspēku piesaistīšanu nepieciešamības gadījumā ir spēkā arī ar Latviju.
"Baltkrievijas organizētajā hibrīduzbrukumā mēs neatstāsim bez palīdzības savus sabiedrotos un kaimiņus," sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība ir visu kopīgās rūpes un prioritāte.
Kā norāda Igaunijas Policijas un Robežsardzes pārvaldes starptautiskās sadarbības biroja vadītāja Rēta Zeisiga, Policijas un Robežsardzes pārvaldes gatavība palīdzēt Latvijas kolēģiem sniedz skaidru vēstījumu, proti, "ka Igaunija ir konsekvents un uzticams partneris".
Saskaņā ar viņas sacīto, cieša sadarbība starp Igaunijas un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir svarīga, lai nodrošinātu visa reģiona drošību. "Pēc 2015.gada migrācijas krīzes noslēdzām savstarpējās palīdzības līgumus ar partnervalstīm, kas radījuši priekšnoteikumus mūsu pašu spēju attīstībai un nepieciešamības gadījumā ātrai reaģēšanai," stāsta Zeisiga, piebilstot, ka atbalsts Latvijas policijai un citiem partneriem hibrīduzbrukuma gadījumā vairos arī Igaunijas pārliecību, ka līdzīgas situācijas gadījumā arī citas Eiropas Savienības valstis būs gatavas palīdzēt Igaunijai.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
