Igaunija vai Rumānija? ANO lems, kura valsts kļūs par Drošības padomes locekli

Igaunija vai Rumānija? ANO Ģenerālajai asamblejai Ņujorkā piektdien, 7. jūnijā, jāizšķiras starp vienu no abām valstīm, kas  kļūs par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Tas būs pienākums uz diviem gadiem un dos iespēju valstij piedalīties ANO Drošības padomes lēmumos.

Igaunija līdz šim ir izvērsusi plašu kampaņu, cenšoties pārliecināt citas ANO valstis. Arī prezidente Kersti Kaljulaida īpaši ir apmeklējusi ANO mītni Ņujorkā. Diplomāti uzsver – kad Igaunija atguva neatkarību, tai  bija lieli ārpolitikas mērķi – integrācija Eiropas Savienībā, NATO, bet tad, kad tie  bija īstenoti, vajadzēja rast jaunus izaicinājumus.

"ANO Drošības padome ir vieta, kur tiek pieņemti ļoti nopietni lēmumi par pasaules mieru un attīstību. Un te ir jābūt, lai būtu daļa no tā un sniegtu arī savu devumu.

Ja nu gadījumā kādreiz mums būs vajadzīga palīdzība, mēs zināsim, kā Drošības padome strādā. Lietuva bija Drošības padomē laikā, kad Krievija okupēja Krimu, un mums visiem bija svarīgi, lai Lietuva tur būtu," teica Igaunijas vēstnieks ANO Svens Jurgensons.

Igaunija Drošības padomē dienas kārtībā cer uzturēt vairākas tēmas – starp tām ir arī kiberdrošība, vide un starptautiskos likumos balstīta pasaules kārtība.  Latvija Drošības padomei cer pievienoties 2025. gadā.

ANO Drošības padomi veido  15 valstis, no kurām piecas ir pastāvīgās padomes locekles, bet pārējās desmit periodiski tiek pārvēlētas.

Pastāvīgi pie ANO Drošības padomes galda sēž  ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Krievija un Ķīna – lielvaras, kuras uzskatīja par Otrā pasaules kara uzvarētājām un spēcīgākajām valstīm.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti