Igaunija uzņems Gvantanamo gūstekni

Igaunija uzņēmusi no ASV Gvantanamo cietuma atbrīvotu bijušo ieslodzīto, kurš tur bija pavadījis 12 gadus. Vīrietis, kas medijos identificēts kā Ahmeds Abduls Kadirs no Jemenas, jau ieradies Igaunijā, un iesniedzis patvēruma lūgumu. 

Pierādījumi par viņa saistību ar teroristiskām organizācija netika gūti. Līdz ar viņu no Gvantanmo pārvietotas vēl četras personas, kuras nosūtītas uz Omānu.  

 Igaunija tagad kļuvusi par otro Baltijas valsti aiz Latvijas, kas uzņēmusi bijušo ieslodzīto no pretrunīgi vērtētā Gvantanmo cietuma.  

Igauņu mediji ziņo, uz Igauniju no Gvantanamo cietuma pārvests Ahmeds Abduls Kadirs, kurš ir aptuveni 31 gadu vecs Jemenas pilsonis. Viņš Igaunijā ieradies trešdien pēcpusdienā.

Valdības preses dienests ceturtdien paziņoja, ka „Igaunija ar šādu soli atbalsta ASV centienus slēgt cietumu Gvantanamo”. Lēmumu par bijušā Gvantanamo cietumnieka uzņemšanu Igaunijas valdība pieņēma oktobrī.

Kadirs Gvantanamo bija pavadījis 12 gadus, bet nebija notiesāts, proti, nebija pierādījumu par viņa iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs. Igaunijā ieradies pēc brīvas gribas un iesniedzis patvēruma lūgumu. Atbildīgajām iestādēm tagad ir seši mēneši laika, lai pieņemtu lēmumu. Ja tas būs pozitīvs, viņam piešķirs pagaidu uzturēšanās atļauju, kas dos pieeju valsts un pašvaldību pakalpojumiem.

Izdevums „Eesti Express” vēsta, Igaunijas varasiestādes Kadiram noīrējušas nelielu dzīvokli uz diviem gadiem, kā tas tiek darīts visām personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība. Viņam arī tiks norīkots atbalsta darbinieks, kas Kadiram palīdzēs piemēroties dzīvai ārpus cietuma, un tiks dota iespēja apgūt igauņu valodu.

ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka šajā reizē no Gvantanmo cietuma kopumā izlaisti pieci bijušie ieslodzītie. Arī pārējie četri ir no Jemenas, bet pārvesti uz Omānu. Visi pieci tika sagūstīti Pakistānā uz aizdomu pamata, ka viņi ir teroristiskā grupējuma „Al Qaeda” kaujinieki. Tomēr galu galā pierādījumi šo apsūdzību apstiprināšanai netika gūti, un atbildīgās ASV iestādes jau 2009. un 2010.gadā rekomendēja viņus atbrīvot.

Amatpersonas izslēdza viņu atgriešanos Jemenā, kur valdība joprojām cīnās pret tur bāzētā „Al Qaeda” atzara kaujiniekiem. Šis grupējuma atzars tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem. „Al Qaeda” Jemenas atzars vēl trešdien apgalvoja, ka ir atbildīgs par uzbrukumu Francijas satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijai pagājušajā nedēļā. Viens no uzbrucējiem brāļiem Kuaši pirms dažiem gadiem uzturējies Jemenā un piedalījies apmācībās pie kaujiniekiem.

Gvantanamo cietums tika izveidots terorismā aizdomās turētu personu ieslodzīšanai pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem. Cilvēktiesību organizācijas asi kritizējušas šo cietumu, kur aizdomās turētie ir ieslodzīti gadiem ilgi bez tiesas procesiem.

Stājoties ASV prezidenta amatā 2009.gadā, Baraks Obama kā vienu no prioritātēm izvirzīja Gvantanamo cietuma slēgšanu. Kopš 2009.gada atbrīvoti vairāk nekā 60 ieslodzītie, kuru saistība ar teroristiskām organizācijām tā arī netika pierādīta. Viņi pārvietoti uz kopumā vairāk nekā 20 valstīm. Daudzi nevar atgriezties dzimtenē, jo tas var nopietni apdraudēt viņu drošību.

Tagad Gvantanamo cietumā ir palikuši 122 ieslodzītie, paziņoja Pentagons.

Gvantanamo ieslodzīto pārvietošanu asi kritizē ASV republikāņi, kas tagad vēlas panākt divu gadu moratoriju šādai praksei, īpaši attiecībā uz cietumniekiem no Jemenas. Republikāņi uzstāj, ka, kaut atbrīvoto vaina nav pierādīta, viņi rada risku gan ASV, gan sabiedrotajiem.

Jau 2010.gadā vienu no Gvantanamo atbrīvoto uzņēma Latvija. Varasiestādes viņa identitāti neatklāja. Bet tika ziņots, ka viņš ir Uzbekistānas pilsonis, savulaik aizturēts Afganistānā, cietumā bez tiesas pavadīja vairāk nekā piecus gadus. Tolaik viņš apliecinājis, ka vēlas tikt izmitināts Latvijā, ievērot mūsu valstī noteikto kārtību un apgūt latviešu valodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt