Uz ziemeļiem no Tartu Igaunijas Bruņotie spēki turpina otrdien, 7.augustā, kļūdaini izšautās raķetes meklējumus. Sarunā ar Latvijas Radio Bruņoto spēku pārstāvis Aivo Vahemetss sacīja, ka šobrīd darbos ir iesaistīti trīs helikopteri. Tāpat gatavībā tiek turēta arī viena lidmašīna.
Uz sauszemes teritoriju apseko četras vienības. Viņi lielākoties vadās no informācijas, ko Bruņotajiem spēkiem sniedz vietējie Igaunijas iedzīvotāji.
Atbildīgie dienesti ir identificējuši raķetes iespējamo atrašanās vietu, kas varētu būt Endlas dabas rezervātā uz ziemeļiem no Tartu. Incidenta dēļ Igaunija apturējusi visas gaisa mācības.
Tomēr, kā uzsver Vahemetss, nevar izslēgt, ka otrdien nejauši izšautā raķete ir pašiznīcinājusies gaisā. Tāda funkcija ir iebūvēta šāda veida raķetēs, ja tās tiek kļūdaini palaistas.
Igaunijas Bruņotie spēki arī mudina iedzīvotājus nekādā gadījumā neaiztikt un netuvoties raķetei, ja viņi to pamana uz zemes.
Ir uzsākta arī izmeklēšana par notikušā iemesliem. Kā zināms, raķeti kļūdaini izšāva Spānijas iznīcinātāja pilots, kurš piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks sacīja, ka pēc notikušā Spānijas lidmašīnu dalība gaisa patruļās ir uz laiku pārtraukta. To šobrīd nodrošina portugāļu piloti.
Igaunijas Gaisa spēku komandieris Rīvo Valge atzina, ka tā ir pirmā reize Baltijas gaisa telpas patrulēšanas vēsturē, kad notiek šāds incidents. Arī Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass uzsvēra, ka kopš 2004.gada, kad Baltijas valstis pievienojās NATO, šādu incidentu nav bijis. Viņš pauda, ka dalība militārajās mācībās ir ierasta gaisa telpas patrulēšanas sastāvdaļa. Tomēr būtiski, lai pirmajā vietā vienmēr būtu civiliedzīvotāju drošība, piebilda Igaunijas premjers.
Tāpat Igaunijas premjerministrs esot sazinājies ar NATO ģenerālsekretāru Jenu Stoltenbergu, lai apspriestu notikušo. NATO kopā ar Civilās aviācijas pārvaldi un Spānijas gaisa spēkiem šobrīd veic notikušā izmeklēšanu.
Tāpat vietējos plašsaziņas līdzekļos tiek diskutēts arī par to, kādēļ
Igaunijas Aeronavigācijas dienests par notikušo bija informēts tikai pēc vairākām stundām.
Arī Igaunijas Gaisa spēku komandieris Valge ir atzinis, ka ir saņēmis informāciju tikai pēc aptuveni pusotras stundas. Šis ir viens no jautājumiem, ko Igaunijas Bruņotie spēki vēlas noskaidrot no Spānijas armijas.
Igaunijas Aeronavigācijas dienesta vadība apstiprināja, ka otrdienas pēcpusdienā incidenta vietas tuvumā nebija pasažieru lidmašīnu. Tomēr, ja arī tādas tur atrastos, izšautā raķete tās neapdraudētu, jo gaisa iznīcinātāji lidoja mācību zonā, proti, krietni zemāk, nekā parasti lido pasažieru lidmašīnas. Inženieri Igaunijas medijos gan apgalvojuši – ja tuvumā lidotu pasažieru lidmašīna, tad raķete būtu varējusi izvēlēties to par savu mērķi. Cita apstiprinājuma šādai versijai nav.
Igauņu laikraksti norāda, ka spāņu iznīcinātajam arī iepriekš gadījušies misēkļi – 2002.gadā lidojuma laikā lidaparātam aizdegās motors un abiem pilotiem nācās katapultēties. Savukārt divos citos gadījumos piloti gājuši arī bojā. Tomēr nekad nav gadījies tā, ka raķete izšauta nejauši.
