Koalīcijas vienošanās tekstu trīs partijas apstiprināja jau nedēļas nogalē. Kaut katras mandātu skaits atšķiras, 15 ministru, tostarp premjera, krēsli sadalīti vienlīdzīgi – katrai pa pieciem. Piemēram, "centristu" līderis Ratass saglabā premjera krēslu, partijas pārziņā arī ekonomika, izglītība, sociālās lietas. Konservatīvajiem "tēvzemiešiem" paredzēta aizsardzība un ārlietas. Bet "EKRE" – iekšlietas, vide, starptautiskā tirdzniecības, arī finanšu ministra krēsls, ko paredzēts ieņemt eiro valūtas kritiķim Martinam Helmem.
Ratass norādījis, ka trīs nedēļas ilgās koalīcijas sarunas apliecinājušas, ka partijas spēj sadarboties un ir gatavas savstarpējiem kompromisiem. Pēc viņa teiktā, galvenie koalīcijas līguma punkti ir saskanīga sabiedrība un sadarbības meklējumi, un viens no svarīgākajiem mērķiem – reemigrācijas veicināšana.
Sabiedrībā "EKRE" iekļaušana koalīcijā ir pretrunīgi vērtēta. Taču politologs Reins Toomla sagaida, ka, no opozīcijas iekļūstot valdībā, partijas retorika mainīsies.
"Var pieņemt, ka, esot valdībā, "EKRE" retorika būs krietni maigāka un pārdomātāka. Bet, ja viņi turpinās būt radikāli un agresīvi, tad šī koalīcija var arī nenoturēties pārāk ilgu laiku," sprieda Toomla.
Viņš lielas izmaiņas Igaunijas politikā nesagaida. Koalīcijas līgumā nostiprināta Igaunijas turpmāka dalība Eiropas Savienībā un NATO. Tiek runāts par nodokļu iesaldēšanu, pensiju kāpumu. "EKRE" rosinājums apturēt budžeta finansējumu abortiem noraidīts.
Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" tiek sagaidīts, ka Eiropas Savienības līdzfinansējums būs vismaz 81%, citādi pie nākamā gada budžeta projekts tiks pārskatīts.
Tāpat koalīcijas līgumā runāts par iespēju rīkot referendumus, ja par jautājumu tiek savākts vismaz 50 000 parakstu. Politologs Toomla uzskata, ka tas ir riskants rosinājums: "Šodien, kad pastāv e-paraksts, savākt šos parakstus ir piecu minušu jautājums. Var rasties radikāli grupējumi, kas grib, lai par viņiem svarīgo jautājumu rīko referendumu, un savākt šos parakstus nebūs problēma.
Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts, mūs var sagaidīt referendumu ēra ar diviem, trim, četriem referendumiem gadā.
No otras puses arī tam ir nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, bet pašreizējos apstākļos to izdarīt ir grūti. Līdz ar to var sagaidīt, nākamajos četros gados referendumu uzplūdi tomēr nav gaidāmi."
Līdz iespējai par trīs partiju valdību balsot parlamentā gan vēl būs jāpagaida. Prezidente Kersti Kaljulaida pirms vēlēšanām solīja, ka valdības veidošanu vispirms uzticēs veidot tās partijas līderim, kas vēlēšanās iegūs visvairāk mandātu. Piektdien, 5. aprīlī, veidot valdību uzticēts Reformu partijas līderei Kajai Kallasai. Kopā ar sociāldemokrātiem reformistiem gan ir tikai 44 krēsli. Tomēr Kallasa solīja, ka nedēļas laikā valdību izveidos un plāno 15. aprīlī lūgt uzticības balsojumu parlamentā.
KONTEKSTS:
Igaunijā notikušajās parlamenta vēlēšanās 34 mandātus ieguva liberālā Reformu partija, apsteidzot līdzšinējā valdības vadītāja Ratasa vadīto Centra partiju, kas ieguva 26 deputātu vietas.
Kamēr Igaunijā koalīcijas valdības veidošana uzticēta vēlēšanās uzvarējušās Reformu partijas vadītājai Kallasai, paralēli notika arī citu partiju koalīciju sarunas. Ar savu kopīgo koalīcijas piedāvājumu nākusi klajā līdzšinējā Igaunijas premjera Ratasa Centra partija, konservatīvā Tēvzemes partija un galēji labējā ''EKRE''.
