Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mazāklietoto Eiropas valodu nākotni saredz skolā un ģimenē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mutvārdu kultūra mūsdienās. Stāsta Anda Baklāne

Igaunija reformē pensiju sistēmu. Vai Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi?

Igaunija reformas gaidās: otrais pensiju līmenis kļūs brīvprātīgs; iedzīvotāji varēs izņemt līdzšinējās iemaksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ko jūs darītu ar saviem otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, ja būtu dota izvēle - atstāt šo naudu bankai vai izņemt to un tērēt pēc sava prāta? Šis jautājums drīzumā aktuāls būs Igaunijā, kas gatavojas reformēt pensiju sistēmu, padarot otro pensiju līmeni par brīvprātīgu. Kāpēc šo reformu rosināja un ko tā dos? To centās noskaidrot Latvijas Radio.

ĪSUMĀ:

Igaunijā, tāpat kā Latvijā, pensiju sistēmu veido trīs līmeņi. Šobrīd otrais līmenis abās valstīs ir obligāts, bet cilvēkam ir iespēja izvēlēties starpnieku, kurš pensiju kapitālu iegulda, piemēram, vērtspapīros. Taču Igaunijā valdošā koalīcija ir noskaņojusies šo kārtību mainīt un ļaut iedzīvotājiem pašiem lemt, ko viņi vēlas ar šo uzkrājumu darīt – uzkrāt, investēt vai pavisam vienkārši izņemt un iztērēt.

Solot brīvprātīgu otro pensiju līmeni, piesaista daudz vēlētāju

Pensiju reforma nedzima ne Igaunijas ministriju gaiteņos, ne kādā šaurākā vai plašākā ekspertu lokā. Idejas "vecāki" ir politiskā partija "Isamaa", tas ir, "Tēvzemei". Pirms parlamenta vēlēšanām, kas Igaunijā notika šī gada martā, igauņu "tēvzemieši" solīja, ka otrais pensiju līmenis būs brīvprātīgs un iedzīvotājiem varēs izņemt šo naudu. Šī doma piesaistīja daudzus vēlētājus. Piemēram kādu vīrieti, kurš vēlēšanu dienā savās domās dalījās ar Latvijas Radio, sakot, ka šo naudu spēs pats labāk pārvaldīt.

"Tēvzemei" vēlēšanās ieguva ap 11% balsu, iekļuva valdībā un pienāca laiks pildīt solīto. Šonedēļ Rīgikogu jeb Igaunijas parlaments pensiju reformu pirmajā lasījumā atbalstīja. Ja deputāti līdzīgi nobalsos arī nākamā gada sākumā, tad jau 2021. gadā iedzīvotāji varēs izvēlēties – pievienoties otrajam pensiju līmenim vai pamest to, turpināt uzticēt naudas pārvaldīšanu bankai vai investēt finanšu instrumentos pašiem. Esošie otrā pensiju līmeņa dalībnieki varēs visu uzkrāto naudu izņemt, samaksājot ienākumu nodokli, un iztērēt. Atjaunot dalību pensiju otrajā līmenī būs iespējams kopumā divas reizes – ik pēc desmit gadiem. "Tēvzemiešus" pārstāvošais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu saka – lielākās diskusijas ap reformu izraisīja viens filozofisks jautājums.

"Vai cilvēki savā prātā ir saprātīgi, lai rīkotos ar saviem aktīviem, vai viņi ir nesaprātīgi?

Noteikti, lielākā daļa cilvēku [ir saprātīgi], ja reiz viņi var uzņemties atbildību par bērniem, par savu īpašumu un spēj vadīt mašīnu. Protams, sabiedrībā ir arī mazākums, kas neprot pārvaldīt savus finanšu līdzekļus. Taču mans arguments ir – viņu otrajā pensiju līmenī jūs neatradīsiet miljardus," uzsver Reinsalu.

Urmass Reinsalu
Urmass Reinsalu

Jautāts, ko pats darīs ar saviem līdzekļiem otrajā pensiju līmenī, Reinsalu saka, ka līdzīgi kā daudzi igauņi ir piesardzīgs finanšu jautājumos. "Es rīkošos konservatīvi, soli pa solim. Sākumā es noteikti palikšu pensiju fondos, taču alternatīva ir apsvērt iespēju izmantot investīciju kontu, kas paver plašākas iespējas," norāda ministrs. Investīciju konts, kuru min Reinsalu, ir izvēles iespēja. To valdība grib piedāvāt tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas atstāt savu naudu līdzšinējiem pārvaldītājiem, bet negrib arī izņemt patēriņam. Investīciju konts ļaus ieguldīt līdzekļus jebkuros finanšu aktīvos, kas ir pieejami Igaunijas akciju tirgū.

Igaunijas finanšu ministrs, galēji labējās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Martins Helme uzskata, ka lielāka iedzīvotāju rīcības brīvība paaugstinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. "Mēs patiesi uzskatām, ka padarot otro pensiju līmeni brīvprātīgu, bankām, teiksim, fondiem būs lielāka motivācija piedāvāt jūsu investīcijām lielāku peļņu. Un tie cilvēki, kas par to nav pārliecināti un neredz piedāvājuma priekšrocību, varēs atstāt otro līmeni. Tas, savukārt, nozīmēs, ka viss viņu sociālais nodoklis tiks novirzīts pirmajā pensiju līmenī un līdz ar to viņu valsts pensija būs nākotnē lielāka," tā Helme.

Attēlā Martins Helme
Attēlā Martins Helme

Eksperti: peļņu otrajā pensiju līmenī pārvaldītājiem nav izdevies nodrošināt, tomēr reforma nav pārdomāta

Igaunijas valdību šobrīd, tāpat kā Latvijā, veido piecas koalīcijas partijas. Lai mazinātu politisko partneru manevra iespējas, balsojums par pensiju reformu tika pielīdzināts uzticības balsojumam. Proti, izgāzīs reformu, kritīs arī valdība. Un to koalīcijas partneri noteikti negribētu pieļaut. Taču kritisko viedokļu gan starptautisko ekspertu vidū (tostarp Starptautiskais valūtas fonds un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), gan pašu mājās netrūkst.

Domnīcas "Praxis" vadītājs Tarmo Juristo finanšu ministra teikto apgāž, sakot, ka, visticamāk, investīciju kontu apkalpošana kļūs dārgāka. "Vājākais šādu argumentu apsvērums ir tas, ka nauda paliks bankās, kas iekasēs naudu par visiem jūsu darījumiem. Tās ņems dārgāku maksu, jo lielākoties cilvēki veiks nelielus darījumus un maksas griesti būs augstāki. Es esmu pārliecināts, ka cilvēkiem būs jāmaksā augstāki procenti par šiem darījumiem nekā līdz šim," pauž Juristo.

Eksperts saka - reforma nav līdz galam pārdomāta un izdiskutēta. Valdība to pasniedz biezā populistiskā mērcē, stāstot par zviedru bankām, kas aplaupa Igaunijas pilsoņus, liedzot brīvi rīkoties ar savu naudu.

Lai gan vienā jautājumā viedokļi sakrīt – peļņu otrajā pensiju līmenī līdzšinējie pārvaldītāji nav spējuši nodrošināt.

Saskaņā ar OECD/ESAO datiem Igaunijas pensiju sistēmā ieguldījumu zaudējumi 2018. gadā bija vidēji 5,5%, savukārt vidējais gada ienesīgums 15 gadu laikā līdz 2017. gada beigām bija -0,2%. Tieši tāpēc "tēvzemietis", ārlietu ministrs Reinsalu atgādina partijas priekšvēlēšanu saukli - "Nauda deg!". Skatoties uz statistiku, šis apgalvojums nav bez pamata. Politiķis arī atgādina, ka lielākoties otrā pensiju līmeņa ieguldījumi aizplūst uz ārzemēm, atstājot Igauniju bez naudas līdzekļiem.

"Mēs uzskatām, ka tas stimulēs mūsu kapitāla tirgu, celsies IKP un kopumā pozitīvi ietekmēs mūsu ekonomiku. Kāda ir situācija tagad? Igaunijā pēdējo 17 gadu laikā, gandrīz veselas paaudzes laikā, tikai sestā daļa no šīs naudas ir ieguldīta Igaunijas ekonomikā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 3 miljardi eiro – milzīgs naudas apjoms – tiek izņemti no Igaunijas ekonomikas un ieguldīti ārzemēs. Mums tik ļoti pietrūkst kapitālo investīciju! To var salīdzināt ar pacientu gultā. Pacientam vajag asinis, bet patiesībā šīs asinis izpumpē no ekonomikas. Nē-nē, tas nav saprātīgi!” tā Reinsalu.

Iedzīvotājiem attieksme atšķirīga

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Igaunijas iedzīvotājiem attieksme pret izmaiņām pensiju sistēmā ir atšķirīga. Studente Poļina saka – kur investēt nezina, tāpēc drošāk justos, ja nauda krātos kā līdz šim. Arī publiskā sektora darbiniece Ria vēl domā, ko darīt ar savu uzkrājumu, taču atzīst – otrajam pensiju līmenim pievienojās tikai tāpēc, ka to agresīvi reklamēja bankas darbinieki. Viņai tas nebija jādara obligāti. Ria tagad norāda, ka otrajam pensiju līmenim nebūtu pievienojusies.

Bankas spējai gūt maksimālo peļņu no viņa ieguldījuma netic 36 gadus vecais Kristians. Tāpēc, kad tas būs iespējams, izņems savu sakrāto pensiju naudu – tie ir ap četriem tūkstošiem eiro – pētīs finanšu instrumentus un investēs pats. Bet 50 gadus vecā terapeite Kati zina, ko viņa grib. Sava otrā līmeņa uzkrājumu - aptuveni 50 tūkstošus eiro – plāno izņemt no bankas un iegādāties nekustamo īpašumu, ko turpmāk varētu izīrēt. Šādi viņa pelna arī tagad.

Savukārt 45 gadus vecais izdevniecības darbinieks Jans lēmumu ieviest izmaiņas pensiju sistēmā uzskata to par populistisku. Daudzi cilvēki, viņaprāt, steigsies uz veikaliem sapirkt jaunākos televizorus un notrieks uzkrājumus. Jans šo naudu neņems ārā. Tikmēr Annija vērš uzmanību uz iespējamiem riskiem, taču kopumā uzskata – iedzīvotāju neatkarīga rīcība un pati diskusija par fondu administratīvo apkalpošanu – ir vērtīga. Sieviete nezina, kā īsti rīkosies ar saviem uzkrātajiem līdzekļiem, taču pieļauj, ka pati varētu iegūt lielāku peļņu, nekā līdzšinējais pārvaldītājs.

Satrauc iespēja, ka igauņi no pensiju otrā līmeņa izņemto naudu notrieks

Šobrīd otrajā pensiju līmenī ir vairāk nekā 730 tūkstoši igauņu. Kopējais līdzekļu apjoms ir aptuveni četri ar pusi (4,4) miljardi eiro. Ja pieņem, ka daļa iedzīvotāju savu naudu izņems, un tieši šādas pesimistiskas prognozes ir Igaunijas Bankai, tad viņuprāt pensiju sistēmu gaida grūti laiki. Satraukumu par nākotnes pensionāru zemajām algām sarunā ar Latvijas Radio pauž Centrālās bankas prezidenta vietnieks Ilo Kāziks. "Igaunijā dzīvo daudz cilvēku, kuriem ir slikti dzīves apstākļi.

Ja cilvēki pelna mazāk par vidējo algu un otrajā līmenī ir viņiem būtisks naudas uzkrājums, ko var tērēt ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanai, tad, esmu pārliecināts, daudzi cilvēki šo iespēju arī izmantos.

Kas ir saprātīgi no šo cilvēku skatupunkta, taču, raugoties no visas sabiedrības perspektīvas, to nevajadzētu darīt," saka Kāziks.

Centrālās bankas vadītājs stāsta, ka būtu labi, ja cilvēki izņemto naudu investētu nekustamajā īpašumā. "Taču es baidos, ka tā vietā viņi nopirks jaunu mašīnu vai dosies ceļojumā uz dienvidu salām izbaudīt sauli ziemas mēnešos. Tātad, iztērēs naudu kādam vienreizējam pirkumam, kas neko nedos nākotnei," sacīja Kāziks. Valsts budžetam, protams, arī vienreizēji pirkumi ir liels ieguvums. Par izņemto naudu iedzīvotājiem būs jāsamaksā ienākumu nodoklis. Lielāks patēriņš nesīs ieņēmumus arī no citiem nodokļiem. Ja savu naudu izņems katrs piektais fondētā līmeņa dalībnieks, un tās ir piesardzīgākās prognozes, tad izņemtais naudas apjoms svārstīsies 1 miljarda eiro robežās. Ienākuma nodokļa guvums - ap 200 miljoniem eiro. Finanšu ministrs šo provizorisko summu dubulto. Taču eksperti brīdina - iztukšotie pensiju fondi nozīmēs mazākas pensijas nākotnes pensionāriem.

Attēlā Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Stens Andreass Ērlihs
Attēlā Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Stens Andreass Ērlihs
"Pensiju reformas mērķis ir ļaut cilvēkiem brīvi izvēlēties, ko darīt ar pensiju fondiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem vajadzētu izstāties no otrā pensiju līmeņa vai izņemt savu naudu. Igaunijā valsts pensijas ir ļoti zemas. Šobrīd tās ir 40% apmērā no vidējās algas. Taču šis apmērs nākotnē visticamāk pazemināsies, nevis paaugstināsies. Jo mūsu iedzīvotāji noveco, tāpat kā citur Eiropā. Tas nozīmē, ka visiem cilvēkiem ir vērts turpināt uzkrāt naudu, neizņemt naudu, bet domāt kā palielināt viņu uzkrājumus šodien, lai palielinātu pensijas nākotnē," tikmēr saka Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Stens Andreass Ērlihs.

 

Ministrija plāno arī sākt informatīvo kampaņu. Līdzīgi tā rīkojas arī šobrīd - izsūta cilvēkiem vēstules, informējot par iespēju atlikt pensijas izmaksu. Proti, naudu var saņemt nevis 65 gadu vecumā, bet, piemēram, 68 vai 70 gadu vecumā, taču pensijas apmērs būs lielāks. Bez otrā pensiju līmeņa pensijas apmērs var samazināties līdz pat trešdaļai no vidējās algas.

Pensiju reformas ietekmē Igaunijai būs jāceļ sociālais nodoklis

Opozīcijā esošās Reformu partijas parlamenta deputāts, finanšu komitejas loceklis Andress Suts pieļauj, ka pensijas nākotnē būs vēl mazākas. Novecošanās, viņaprāt, ir atslēgas vārds. Tas nozīmēs, ka vecāka gadagājuma vēlētāju proporcija palielināsies un palielināsies arī spiediens uz politiķiem atrisināt zemu pensiju problēmu. Reformu partijas deputāts Andress Suts uzsver - lai valsts maksātās pensijas nekļūtu par izdzīvošanas pabalstu arī bez otrā pensiju līmeņa uzkrātā - Igaunijai būs jālemj par vienu no trim variantiem.

"Vai nu vajadzētu strauji paaugstināt pensionēšanās vecumu, vai nu paaugstināt nodokļus, vai arī veicināt daudz straujāku imigrāciju, lai kompensētu to darbaspēku, kas atstāj tirgu.

Šobrīd mums uz vienu pensionāru ir trīs cilvēki darbspējīgā vecumā. 2040.gadā, kas nav nemaz tik tālu, uz vienu pensionāru būs aptuveni 2,2 darbinieki. Demogrāfiskie rādītāji pasliktināsies strauji," akcentē Suts.

Reformu partijas deputāts Andress Suts
Reformu partijas deputāts Andress Suts

Igaunijas Bankas viceprezidents Kāziks saka pavisam droši – pensiju reformas ietekmē sociālais nodoklis būs jāceļ. Un jāceļ būtiski. Šobrīd sociālā nodokļa likme kaimiņvalstī ir 33%. Gandrīz puse (16%) - aiziet pirmajā pensiju līmenī, 4% - otrajā, kur papildus aiziet vēl 2%, ko atskaita no bruto algas. Eksperta prognoze – sociālo nodokli varētu nākties celt par 4-8%. Tāpēc viņš pagaidām neaicina Latviju sekot Igaunijas piemēram. "Šobrīd Igaunija uzsāk fantastisku sociālo eksperimentu. Pirms jūs pieņemat lēmumu, vismaz paskatieties, kā noritēs lauka eksperiments Igaunijā, kas notiks ar mūsu sistēmu un tad izlemiet, vai sekot mums, vai arī nē," tā Kāziks.

Latvijas un Igaunijas pensiju sistēmām ir līdzīga uzbūve. Tāpat līdzīgas ir arī problēmas, kuras Igaunija mēģina risināt šādā veidā. Apsveicama ir politiķu vēlme tikt galā ar otrā pensiju līmeņa zemajiem ienesīguma rādītājiem. Pretēji Latvijai, daudzi igauņi ir informēti par pensiju sistēmu, zina kāds ir viņu uzkrājums un kāds ienesīgums. Tomēr nav pārliecības, ka sabiedrības vairākuma finanšu pratība ir tādā līmenī, lai nepadarītu pensiju sistēmu vēl ievainojamāku nākotnes izaicinājumiem un jau tā zemās pensijas nākotnē nekļūs vēl niecīgākas. Atteikšanās no otrā pensiju līmeņa nekur Eiropā nav kļuvusi par veiksmes stāstu. Arī, piemēram, Polijā, kas spēra šo soli, vēlāk tomēr otro pensiju līmeni atjaunoja. Tas liek secināt, ka patiesa veiksmes atslēga ir šī līmeņa gudras izmaiņas, nevis atcelšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti