Aizvadītie četri gadi Igaunijas politikā bijuši notikumiem bagāti. Iepriekšējās vēlēšanās uzvarēja liberālā "Reformu partija", taču 2016. gadā - pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas valdīšanas - tā zaudēja premjera amatu un nonāca opozīcijā. Koalīcijā reformistus nomainīja Centra partija ar Jiri Ratasu kā premjeru. Viņš toreiz nesen bija kļuvis par centristu līderi, nomainot korupcijā apsūdzēto igauņu politikas smagsvaru, pretrunīgi vērtēto Edgaru Savisāru.
Centra partija strādājusi pie imidža maiņas un joprojām bauda plašu atbalstu krievvalodīgo vidū, bet kļūst arī etnisko igauņu atzītāka. Tallinā Latvijas Radio tiekas ar Mailisu Repsu, kas ir viena no Centra partijas līderēm, izglītības ministre. Repsa Latvijas Radio norādīja uz aptaujām, ka Ratass ir populārākais premjera amata kandidāts.
“Premjers bijis ļoti atvērts, spēj uzklausīt dažādas perspektīvas un palīdzēt tiem, kam ir mazāki ienākumi, reģioniem, lauksaimniekiem. Esam sākuši reformēt nodokļu sistēmu, lai cilvēki ar mazākiem ienākumiem iegūst vairāk. Vēlēšanās izšķiras, vai iesim tālāk uz priekšu. Igaunija ir atvērta un inovatīva ar labu un stabilu ekonomisko izaugsmi, taču nepieciešama lielāka vienlīdzība un sociālais taisnīgums," teica Repsa.
Ratasa valdības nodokļu reforma prasa ieviest diferencētu nepaliekamo minimumu. Jauno sistēmu gan vērtē neviennozīmīgi - gan atzīst, gan peļ. Tā ir arī gana sarežģīta, daudzi nesaprot, cik liels nodoklis tad viņiem galu galā būs piemērots.
Latvijas Radio tikās arī ar liberālās Reformu partijas, kas cer atgriezties valdības galvgalī un nodokļu reformu atcelt, līderi Kaju Kallasu. Viņa norādīja, ka iestājas par brīvu tirgus ekonomiku.
“Mēs esam par brīvu Igauniju. Mēs esam par brīvu tirgus ekonomiku. Par noteikumiem, kas nesoda tos cilvēkus, kas cenšas vairāk. Šo vēlēšanu galvenais jautājums ir Igaunijas nodokļu politika. Taisnīga nodokļu politika. Mēs esam par to, lai ar nodokli nepaliekamais minimums ir vienāds visiem, lai netiek sodīti tie, kas nopelna vairāk," teica Kallasa.
Par trešo lielāko spēku Rīgikogu var kļūt eiroskeptiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb ''EKRE'', kurai šobrīd ir tikai septiņi deputātu krēsli no 101. Martins Helme ir partijas frakcijas vadītājs, politiskā spēka līdera Marta Helmes dēls. Latvijas Radio ar politiķi tiekas viņa kabinetā parlamentā. Vēlēšanu priekšvakarā Martins Helme jūtas pārliecināts, un ir pret imigrāciju, pret viendzimuma laulībām, pret eiro un neizslēdz, ka var aicināt uz izstāšanos no Eiropas Savienības.
“Mēs esam vienīgā partija Igaunijā, kas tiešām kaut ko fundamentāli mainīs. Visas citas partijas bijušas pie varas un turpinās iepriekšējos gados piekopto politiku. Ja šī politika patīk, tad ir virkne partiju, no kurām izvēlēties. Bet ja nepatīk virziens, kurā dodas Igaunija – vai tas būtu par ekonomiku, kultūru, imigrāciju, vai vērtībām vai ģimeni – tad mēs esam vienīgā izvēle. Izšķiras Igaunijas nākotne. Vai mēs turpināsim būt un attīstīsim nacionālo valsti, ko atjaunojām 1991. gadā, vai kļūsim par multikulturālu eiroprovinci ar nosaukumu Igaunija,” pauda Helme.
Analītķi ''EKRE'' vērtē kā protesta partiju. Laikraksta "Postimees" iekšpolitikas žurnālists Urmass Jāgants (Urmass Jaagant) nav izbrīnīts par eiroskpetiskā spēka popularitātes lēcienu.
“Šajā ziņā Igaunija neatšķiras no citām Eiropas valstīm, kur konservatīvās partijas un labējā spārna populisti kļūst arvien populārāki. Domāju, viņi iegūs trešo vietu, taču patlaban citas partijas viņus neuzskata par reālu partneri valdībā. Situācija gan var mainīties, ja koalīcijas sarunās pārējās partijas nespēs vienoties. Runājot par koalīcijas veidošanas procesu – tendences Eiropā liecina, ka koalīciju veidošana kļūst arvien sarežģītāka. Domāju, arī Igaunijā gaidāmas diezgan garas sarunas," norādīja Jāgants.
Pašlaik koalīcijā ir trīs partijas - centristi, sociāldemokrāti un nacionālkonservatīvā "Isamaa" jeb "Tēvzeme". Koalīcijas veidošana būs atkarīga no tā, kura partija uzvarēs. Pret sadarbību ar eiroskeptisko ''EKRE'' partiju pārējās ir noraidošas.
