Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs igauņu tautas vārdā nolika vainagu pie Neatkarības kara uzvaras kolonnas Tallinā. Kā uzsvēra Pevkurs, 6000 cilvēku zaudējums ir augsta cena, kas bija jāmaksā mazai tautai.
Tāpēc igauņu pienākums ir pieminēt un būt pateicīgiem visiem, kuri zaudēja dzīvību, atnesa brīvību un tiesības uz pašnoteikšanos tautai, ko veido tikai viens miljons cilvēku.
Igaunijas Neatkarības karš sākās 1918. gada 28. novembrī. Igauņu karaspēks aizstāvēja zemi pret Padomju Krievijas armiju un vācu militāro formējumu – tā saukto Dzelzs divīziju. Ar sabiedroto palīdzību igauņi uzveica pretinieku.
Par Igaunijas brīvību kopumā cīnījās 75 000 karotāju – gan karavīri, gan sabiedroto spēki, gan brīvprātīgie. 6000 zaudēja dzīvību kaujas laukā.
Oficiāli karš beidzās 1920. gada 2. februārī, kad Tartu parakstīja Miera līgumu. Tas noteica, ka Krievija bez ierunām atzīst Igaunijas neatkarību un atsakās no visām tiesībām uz Igaunijas teritoriju.
Šis līgums gan tika pārkāpts 1940. gadā, kad Igauniju tāpat kā pārējās Baltijas valstis okupēja PSRS karaspēks.
