Pirms Igaunijas pašvaldību vēlēšanām dažādas sabiedriskās domas aptaujas pārliecinošu uzvaru prognozēja Centra partijai, kuru vada bijušais premjerministrs Jiri Ratass. Taču sasniegtais rezultāts ir nedaudz pieticīgāks. Centra partija ir ieguvusi 24,4% balsu, taču tas ir par aptuveni trijiem procentiem mazāk nekā pirms četriem gadiem.
Otrajā vietā ir ierindojušās dažādas vēlēšanu apvienības, bet trešo vietu ieņem Igaunijas Reformu partija, kas kopā ar Centra partiju veido valdošo koalīciju. Par šo partiju balsojuši Nedaudz vairāk kā 17% vēlētāju.
Visai lielu vilšanos Centra partija ir piedzīvojusi galvaspilsētā Tallinā, kur tā ir zaudējusi vairākumu. Tallinas vicemērs Vadims Belobrovcevs uzskata, ka sasniegtie rezultāti Tallinā un vairāku deputātu vietu zaudēšana noteikti būs rūpīgi jāizanalizē, daļu vainas par rezultātu uzveļot arī koronavīrusa krīzei.
"Pirmkārt, šīs vēlēšanas notiek ļoti unikālā situācijā, turklāt, vairāk ar mīnusa zīmi. Jau otro gadu plosās koronavīrusa krīze. Un ir situācija, kādā mēs nekad neesam bijuši. Tas noteikti ļoti pamatīgi ietekmēja rezultātus, jo tradicionāli krīzes situācijā cilvēki savus skatienus vērš uz tiem, kas ir pie varas. Tiek gaidīts atbalsts un konkrēti, saprotami lēmumi. Man gan liekas, ka cilvēki joprojām jauc, ko dara valsts vara un ko dara pašvaldības. Vai arī vienkārši neredz starp šīm lietām atšķirību. Es esmu ļoti daudz dzirdējis – jūs, centristi, darāt to un to ne tā vai ieviešat nevajadzīgus ierobežojumus," izteicās Belobrovcevs.
Pēc Centra partijas pārstāvja teiktā, tagad partija sāks savu uzmanību vērst jau uz nākamajām parlamenta vēlēšanām, kuras notiks pēc vairākiem gadiem.
Viens no pašlaik neatbildētajiem jautājumiem ir, kurš varētu iesaistīties sarunās par koalīcijas veidošanu galvaspilsētā Tallinā. Tā, piemēram, Sociāldemokrātu vadošais kandidāts Raimonds Kaljulaids jau ir paziņojis, ka nepievienosies citām politiskajām partijām, cenšoties izveidot koalīciju pret Centra partiju. Pēc viņa vārdiem, gan Centra partija, gan tās mērs Mihails Kolverts ir uzrādījuši pietiekami labus rezultātus, lai turpinātu pilsētas vadīšanu.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc plašāka koalīcija pret Centra partiju Tallinā nešķiet iespējama, ir sadarbība ar konservatīvo partiju EKRE. Taču tieši šī partija tiek dēvēta par lielākajiem šo vēlēšanu uzvarētājiem, jo, salīdzinot ar 2017. gada balsojumu, partija balsu skaitu ir palielinājusi par 6,5%.
Par otriem uzvarētājiem tiek saukta liberālā partija "Igaunija 200" un tās līdere Kristina Kallasa. Viņa neizslēdz iesaistīšanos koalīcijās ar dažādām partijām, atzīstot, ka vissarežģītākās būs sarunas ar Reformu partiju Tartu domē. Īpaši sarežģītu situāciju Tartu padara arī tas, ka Reformu partija koalīcijas vairākumu nevarēs nodrošināt, sadarbojoties tikai ar vienu partiju.
Kā Igaunijas sabiedriskajam medijam norādījis politologs Tonis Sārts, EKRE un "Igaunija 200" panākumi ir iezīmējuši izteiktu tendenci – proti, arvien izteiktāk kļūst redzama plaisa starp liberālismu un konservatīvismu, starp Igaunijas politikas nacionālo noslēgšanos un globālo atvērtību. Pēc viņa vārdiem, šīs abas partijas tad arī iezīmē šīs cīņas galējos polus.
Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka nedaudz vairāk par 53% vēlētāju savas balsis nodeva iecirkņos ar papīra biļeteniem, bet 47% izmantoja elektroniskās balsošanas iespēju.
Kopējā vēlētāju aktivitāte bija par gandrīz 3% augstāka nekā 2017. gadā.
