Baltijas jūrā, kas apskalo Igaunijas krastus un ir pieradusi pie intensīvas kustības, arvien ieslīd pa baltam kuģa sānam, taču satiksme, lai arī nav apstājusies pilnībā, pēdējos mēnešos ir krietni sarukusi.
Tallinas osta ir viena no Baltijas reģionā lielākajām, un redzēt to, cik tā ir tukša, tiešām ir neparasti. Patlaban te drīkst ienākt tikai prāmji no Somijas, bet, kad atsāksies ierastie ceļi no Zviedrijas vai Sanktpēterburgas, arvien nav zināms.
Vienīgais savienojums ar Somiju arī joprojām ir ar stingriem un visai nevienlīdzīgiem nosacījumiem. Igauņi Helsinkos drīkst ierasties tikai darba un neatliekamās ģimenes darīšanās, bet somi uz Igauniju var doties brīvi.
“Ir daži ierobežojumi gan tajā pusē, gan šeit. Pavaicā noteiktus jautājumus, bet es domāju, ka tas ir labi, tā tam ir jābūt,” stāstīja grāmatvedis Ola, kurš ieradies ar prāmi no Helsinkiem.
“Uz kuģa nebija daudz cilvēku. Un visi cits no cita turas pa gabalu. Viss tīrs, viss mierīgi,” stāstīja prāmja pasažiere Marika, kura apciemo meitu Igaunijā.
Igauņi pagaidām pret šo situāciju izturas diplomātiski saprotoši, sakot, ka tā ir katras valsts izvēle, kā rīkoties. Ja somi pilnībā vārtus neatver, igauņi ir gatavi to darīt.
“Somija ir svarīga Igaunijai gan praktisku, gan humānu apsvērumu dēļ. Ir desmitiem tūkstoši igauņu, kuri regulāri ceļo starp abām valstīm, jo viņiem Somijā ir darbs, un noteikti mēs drīzumā pakāpeniski redzēsim, ka cilvēki varēs doties pāri Baltijas jūrai arī personisku iemeslu dēļ,” prognozēja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Austrija, Čehija, Francija, Grieķija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Šveice, Ungārija un Vācija - kopā ar Somiju tās ir 16 Šengenas valstis, kuru pilsoņiem kopš pirmdienas ir ļauts ieceļot Igaunijā un neievērot divu nedēļu pašizolāciju.
Igaunijas valdība uzsver, ka rūpīgi sekos līdzi tam, kā situācija attīstīsies, un šo sarakstu katru nedēļu pārskatīs. Ostās un lidostās būs veselības pārbaudes.
“Es domāju, ka tas ir saprātīgs un atbildīgs lēmums. Protams, mēs turpināsim īstenot noteiktus veselības drošības pasākumus. Viss notiek saskaņā ar mūsu Baltijas draugiem, tā kā spēkā ir tā sauktais Baltijas burbuļa princips,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs.
Tallinā, kur jau tagad ielās var sastapt pa ārzemniekam, pret karantīnas atcelšanu daļai iebraucēju izturas dažādi.
“Es domāju, ka viss ir labi. Cilvēki var ceļot, redzēt savus vecākus, draugus, ir laiks mazliet šo karantīnu samazināt, bet, protams, ir jāatstāj spēkā divu metru ierobežojumi un jāmazgā rokas,” klāstīja Tallinas iedzīvotājs Mareks.
“Koronavīruss vēl nav beidzies. Ja mēs atvērsim robežas, ieplūdīs vairāk cilvēku un tas var izraisīt pandēmijas otro vilni. Mēs esam par to mazliet noraizējušies, bet ne jau man par to lemt,” pauda Tallinas iedzīvotājs Kazads.
Pēdējās dienās Igaunijā ar Covid-19 saslimušo skaits aizvien turpina kristies. Nedēļas sākumā slimība bija atklāta vairs tikai vienam cilvēkam. Gaidot sezonas siltākos mēnešus, Igaunija cer uz ekonomikai nepieciešamā tūrisma atjaunošanos, kas vienlaikus prasa arī noturēt augstu uzticamības latiņu, proti, pārliecību, ka Igaunijā viesoties ir droši.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 6,4 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 380 000 miruši.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, kas arī negatīvi ietekmēja ekonomiku. Situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
