Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atgriežas Latgalē un atver kafijas grauzdētavu

Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas

Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas; galvenā cīņa starp centristiem un reformistiem

Svētdien, 3. martā, Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas. Par uzvaru cīnās premjera Jiri Ratasa vadītā Centra partija un galvenais opozīcijas spēks Reformu partija, kuras līdere ir Kaja Kallasa. Abas vadošās partijas katra var iegūt aptuveni ceturto daļu balsu.

Par trešo lielāko spēku parlamentā ar 15%-20% balsu var kļūt nacionālistiskā un eiroskeptiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb ''EKRE''. Bet ceturto un piekto vietu prognozē centristu partneriem koalīcijā sociāldemokrātiem un konservatīvajai partijai “Tēvzeme”.

Par 101 krēslu parlamentā cīnās 10 partijas, taču droša iekļūšana parlamentā tiek prognozēta tikai minētajām piecām.

Iepriekšējā balsošanā, kas noslēdzās trešdien, un kur varēja balsot gan ar papīra biļeteniem, gan internetā ar ID kartēm, visvairāk balsu ieguvusi Reformu partija, liecina socioloģisko pētījumu firmas “Kantar Emor” veikta aptauja.  Tostarp no internetā nobalsojušajiem reformistus atbalstījuši 35%, bet centristus – 19%.

Oficiālie e-balsošanas rezultāti gan tiks publicēti tikai svētdien vakarā pēc iecirkņu slēgšanas. Igauņu politologs Martins Molders Latvijas Radio norādīja, ka dažādu partiju atbalstītāju attieksme pret balsošanu internetā būtiski atšķiras.

“Iepriekšējās vēlēšanās pašlaik valdošā Centra partija bija diezgan skeptiska par e-balsošanu un pat mazliet iestājās pret šo sistēmu. Protams, nonākot pie varas, tā tagad ir mainījusi savu pozīciju. Tomēr tas joprojām redzams vēlētāju nostājā. Aptuveni divas trešdaļas Centra partijas elektorāta saka, ka neizmantotu e-balsošanu. Tikmēr divas trešdaļas liberālās Reformu partijas atbalstītāju saka, ka e-balsošanu izmanto,” stāstīja Molders.

“Šajā ziņā starp abu partiju vēlētājiem ir liela atšķirība. Līdzīgi var vērtēt citus politiskos spēkus. Sociāldemorkātu un liberālās partijas „Igaunija 200” atbalstītāji vairāk izvēlas e-balsošanu. Konservatīvajām partijām “Tēvzeme” un EKRE -  aptuveni puse uz pusi,” norādīja politologs.

Martins Molders: Par vēlēšanu rezultātu gaidīšanuGints Amoliņš

    “Un tas vēlēšanu nakti, protams, padara vēl interesantāku, jo vispirms paziņos e-balsošanas rezultātus. Vakarā vadībā uzreiz izvirzīsies Reformu partija, bet tad sāks ienākt rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem un Centra partija pamazām tuvosies. Lielais jautājums būs, vai centristiem galu galā izdosies panākt reformistus,” prognozēja Molders.  

    Arī Latvijas Radio uzrunātie vēlētāji Tallinā pauda dažādus uzskatus un pamatojumus savam balsojumam.

    Pensionārs Fjodors, kurš atbalstīja centristus, atzina, ka viņam “patīk viņu idejas un virziens, tas vairāk vai mazāk atbilst pašreizējai situācijai republikā. Esmu par viņiem balsojis jau iepriekš, un kandidāti sevi parādījuši gana labi. Centristi nevis sola, bet savus solījumus apstiprina ar darbiem.”

    “Viņiem ir virziens izglītības jautājumos, tāpat sabiedrības interesēs jautājumos ar pašvaldībām – sadarbībā ar vienu novadu, ar otru novadu, nevis nošķirti tikai parlamentā,” klāstīja Fjodors.

    55 gadus vecais jūrnieks, kapteinis Otto ieradies nobalsot uzreiz pēc iecirkņa atvēršanas, dzīvo tepat pāri ielai. Viņš savu balsi atdeva par liberālo Reformu partiju, kas pēc vairāk nekā desmit gadu nepārtrauktas valdīšanas pirms diviem gadiem nonāca opozīcijā.

    Igaunijas vēlētāji stāsta par savu izvēli parlamenta vēlēšanasGints Amoliņš

      “Šī ir partija, kas 17 gadus esot pie varas, Igauniju noturēja, pārdzīvojām krīzi, un esam nonākuši tur, kur esam tagad. Tādēļ viņi man vēl joprojām ir pirmais numurs. Es nepievēršu uzmanību tam, ko viņi tagad sola. Mani ir svarīgi, ko viņi darījuši līdz šim. Varbūt šī pauze, zaudējot varu, viņiem arī bija vajadzīga, un tagad ar jauniem spēkiem var iet tālāk,” sprieda Otto.     

      Aptuveni 30 gadus vecais pavārs Alans balsoja par ''EKRE''.  “Ejot uz balošanas iecirkni, nebiju izlēmis, vai balsot par centristiem vai reformistiem, vai kādiem citiem. Iegāju, apskatījos biļetenu un sapratu, ka negribu centristus vai reformistus, jo viņi valdībā ir bijuši tik ilgu laiku. Domāju, ka ''EKRE'' ir diezgan labs variants,” atklāja Alans.

      “Es neesmu rasists, bet domāju, ka mūsu valdībai vairāk jārūpējas par mūsu cilvēkiem, nevis par bēgļiem. Piemēram, mana mamma -  viņai ir 60 gadu, viņa ir ļoti slima – ar sirdi un diabēts. Un viņa dabū tikai 300 eiro mēnesī. Tas nav normāli,” savu izvēli skaidroja Alans.

      “Šī ir pirmā reize, kad balsoju par ''EKRE''. Iepriekš balsoju par sociāldemokrātiem. Taču tagad pienācis laiks pārmaiņām. Jo tas vairs nav normāli. Bet manai sievai, viņai gan ''EKRE'' galīgi nepatīk. Nezinu kāpēc, bet nepatīk,” piebilda Alans.

      Igaunijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, 33 gadus vecā Andra Latvijas Radio Tallinā pie vēlēšanu iecirkņa atklāja, ka nobalsoja par partiju “Dzīves bagātība”. Tā dibināta tikai pirms pusgada, un grib Igauniju attīstīt par ekoloģiski gudru valsti.

      “Īstenībā nezināju, par ko balsot. Tādēļ gāju uz iecirkni un nolēmu darīt, ko teiks mana sirds. Iepriekš vienmēr esmu balsojusi par sociāldemokrātiem, viņu programma ir ļoti laba. Tomēr šogad domāju par to, ka valdībai vairāk jāpievēršas “zaļajiem” jautājumiem. Ziniet, visu laiku ir sajūta, ka atdodot savu balsi mazai un jaunai partijai, šī balss tiek pazaudēta. Bet šoreiz izlēmu atbalstīt mazo partiju, lai viņu programma kļūst redzamāka.

      Tas ir sirds balsojums. Mani piesaista viņu varbūt ekstrēmā ideja par virzīšanos uz eko-valsti. To mums vajadzētu apsvērt visā pasaulē. Man patīk, ka viņu programma ir godīga un drosmīga,” sacīja Andra.

      Tikmēr parlamentā drošu iekļūšanu prognozē konservatīvajai partijai “Tēvzeme”. Par to balsi atdeva 37 gadus vecais Marko, kas nodarbojas ar tērauda vairumtirdzniecību un vēlēt ieradies kopā ar ģimeni.

      Viņu īpaši piesaista “tēvzemiešu” plāni reformēt pensiju sistēmu, kas ir līdzīga kā Latvijā. Proti, viņi piedāvā 2.līmeņa pensiju padarīt brīvprātīgu un ļaut izvēlēties – savu naudu turēt pensiju fondā kā līdz šim vai investēt pašiem caur investīciju kontu, norādīja Marko.  

      “Būtu labāk, ja cilvēki paši varētu piekļūt savai naudai. Piemēram, es to gribētu investēt pats. Domāju, ka es izdarītu labāku darbu nekā pensiju fonds. Cilvēki var pieņemt labākus lēmumus, nekā to patlaban dara sistēma,” sacīja Marko.

      Daudzi arī atzina, ka izvēlējušies balsot klātienē, nevis elektroniski, lai rādītu paraugu saviem bērniem. Un arī sarunā ar LTV filmēšanas grupu aptaujāto viedokļi atšķīrās par to, vai vēlas valstī pārmaiņas vai saglabāt esošo varu.

      “Es domāju, ka dzīve ir laba, taču allaž vienmēr kaut kā trūkst. Es domāju, ka patlaban Igaunijā nav nepieciešamas lielas pārmaiņas,” atzina Pīters.

      Krista gan balsoja “par pārmaiņām, jo mums ir vajadzīgi jauni cilvēki, mums vairs nevajag nomenklatūru. Mums ir jāskatās uz priekšu, mums kaut ko vajag mainīt, jo rutīna ir sliktākais, kas var notikt.”

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Pasaulē
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti