Viņaprāt, lai mazinātu saspīlējumu, kas izveidojies pie Ukrainas robežām, un risinātu esošo situāciju, ar Krieviju nepieciešams turpināt dialogu, taču, to īstenojot, ir jāpatur prātā, ka alianse nevar sniegt Maskavai to, ko Krievija vēlas no NATO.
“Dialogs mums, aliansei, teju vienmēr ir vienkārši dialogs – tiek atvērts jauns lauks, diskustēts par problēmām, un tā ir pozitīva zīme. Bet Krievijai dialogs vienmēr nozīmē maiņas darījumu," spriež Luiks.
"Lielāko daļu no lietām, ko krievi vēlas, mēs viņiem nevaram sniegt, un tas ir jāpatur prātā, kad runājam par dialogu. Bet principā ir labi veidot dialogu un cerams, tas novedīs pie labākas sapratnes."
"Bet tas, ko NATO dalībvalstis var darīt Ukrainas atbalstam, ir tas, ko tās jau dara, – ne tikai politiskais atbalsts mūsu Ukrainas draugiem, bet arī pašaizsardzības rīki – ieroči. Šeit var uzteikt ASV, Lielbritāniju un Turciju, kuras ir devušas modernus un tehnoloģiski attīstītus ieročus. Ieroču piešķiršana valsts pašaizsardzībai nav agresīva rīcība.”
