Panorāma

Jauna spriedze Kosovas un Serbijas attiecībās

Panorāma

Panorāma

Igaunijas aizsardzības ministrs atbalsta obligāto dienestu

Igaunija mudina arī Latviju atjaunot obligāto militāro dienestu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Obligātais militārais dienests valstij dod lielāku pārliecību un drošību, intervijā Latvijas Televīzijai pirmdien atzina Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, komentējot Latvijā notiekošās diskusijas par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

Viņš saka, ka Baltijas valsts var justies droši, bet lai ukraiņi uzvarētu karā uz Krieviju, sabiedrotajiem jāsaglabā vienotība un atbalsts Ukrainai.

Igaunijas aizsardzības ministra amatā Pevkurs stājās pirms divām nedēļām, un šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā.

Viņš tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku. Jūnijā NATO samitā Madridē abas valstis parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.

Tas būs pamats līgumam par kopīgiem iepirkumiem aizsardzības jomā, lai koordinētu un efektīvi izlietotu atvēlētos līdzekļus, stiprinātu reģiona drošību. Kā paziņojis Pevkurs, Igaunija lēmumu par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi pieņems tuvākajās nedēļās.

Pabriks un Pevkurs runāja arī par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā un Igaunijas pieredzi obligātā militārā dienesta īstenošanā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs

Igaunijas aizsardzības ministru uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Nesen bija Madrides samits, tika pieņemti lēmumi Baltijas valstu drošības stiprināšanai. Vai Igaunija jūtas droši ,un kādus soļus sper Igaunija, lai stiprinātu savu aizsardzību?

Hanno Pevkurs: Visas Baltijas valstis jūtamies droši, esam NATO, esam Eiropas Savienībā. Tas mums bijis ilgs process, esam darījuši daudz, lai mēs un mūsu iedzīvotāji varētu justies droši.

Nākamgad aizsardzībai plānojam tērēt 2,8% no iekšzemes kopprodukta. Tas būs daudz. Pēdējos gados, un īpaši tagad pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, esam būtiski palielinājuši investīcijas aizsardzībā. Tās ir divas paketes, kopumā 800 miljoni eiro. Patlaban skatāmies nākamos soļus, HIMARS sistēmas pirkšanu no ASV, daudzas citas investīcijas.

Nesen Latvija un Igaunija vienojās, ka varētu kopīgi iepirkt vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tas ir ļoti svarīgs iepirkums, ko šodien arī apspriedām šeit ar manu kolēģi Arti Pabriku, ka strauji virzīsimies uz priekšu.

Esam visu sagatavojuši pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkumam, mūsu aģentūras ir gatavas to izsludināt. Bet, protams, vispirms nepieciešams abu valdību apstiprinājums, kuras tieši sistēmas pirksim, kādas ir to spējas. Jo dažādām vidēja darbības pretgaisa sistēmām ir dažādas iespējas. Piemēram, vai izvēlamies arī spējas, kas attiecas uz ballistiskajām raķetēm. Vēl jāpieņem atsevišķi lēmumi.

Bet Baltijas sadarbības kontekstā ir labi, ka, iespējams, kopā pirksim HIMARS sistēmu, ka kopā pērkam pretgaisa aizsardzības sistēmu un ka pastiprinām ikdienas sadarbību aizsardzībā.

Latvijā notiek diskusijas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Igaunijā to vienmēr saglabājāt. Vai šī sistēma jums labi kalpojusi?

Jā, ļoti labi, un esam priecīgi, ka mums tā ir. Mēs aicinām un iedrošinām Latviju to ieviest. Jo tas valstij sniedz daudz lielāku pārliecību un drošību cilvēkiem. Mazās valstīs, kādas ir Latvija un Igaunija, rezervistu armija ir labākais veids, kā izglītot un apmācīt cilvēkus, lai valsts būtu kaujas gatavībā.

Ukrainas karš joprojām turpinās, lai arī Ukrainai tiek palīdzēts, arī militāri, ir daudz rietumvalstu sankciju pret Krieviju. Taču Krievija turpina mēģinājumus virzīties uz priekšu. Kā apturēt Krieviju, ko vēl vajadzētu vai var izdarīt?

Pirmkārt, mums jāsaglabā vienotība. Otrkārt, mums ir jāpaļaujas uz Ukrainas kompetenci un tās izteiktajām vajadzībām, jo viņi zina, kas viņiem ir vajadzīgs. Viņi lūguši daudz palīdzības, un tā ir mūsu atbildība sniegt šo palīdzību.

Treškārt, mums jāizplata mums pieejamā informācija mūsu partneriem un sabiedrotajiem. Ir labi redzēt, ka dažas valstis, kas kara pirmajās dienās nebija tik gatavas palīdzēt, tagad ir gatavas palīdzēt daudz plašākā mērogā.

Tas ir mūsu pienākums palīdzēt Ukrainai, līdz viņi uzvarēs šajā karā.

Jūsuprāt, kad Ukraina uzvarēs un Krievija apstāsies?

Tas ir miljons dolāru vērts jautājums. Ja kāds zina atbildi, iedodiet man viņa numuru, es viņam piezvanīšu. Pirmkārt, kā teicu, mums jāpalīdz Ukrainai. Diemžēl nevaram zināt, kad karš būs beidzies. Mēs gribētu, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk.

Bet jāatceras, ka sēdēšana pie viena galda ar Krieviju mums nepalīdzēs uzvarēt šo karu. To redzējām, kad Krievija parakstīja vienošanos par graudu eksportu no Ukrainas – nākamajā dienā viņi bombardēja Odesu. Tas skaidri parāda – tikai runāšana ar Krieviju nepalīdz. Mums jāpaliek vienotiem un jāpalīdz Ukrainai uzvarēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti