Tas nozīmē, ka daudzas valstis riskē iegādāties krietni vairāk vakcīnu, nekā reāli ir nepieciešams. Ar šo problēmu saskārusies arī Igaunija, kas mēģina pārskatīt līgumus ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem, jo pretējā gadījumā nopirktās vakcīnas nāksies vai nu norakstīt, vai ziedot trūcīgām valstīm.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka līdz gada beigām Igaunijai vajadzētu saņemt vēl ap 550 000 vakcīnas devu, bet pagājušā mēneša laikā izlietoti tikai ap 20 000 devu.
Kopumā līdz šim Igaunija saņēmusi ap 4,2 miljonus devu, no kurām vairāk nekā divi miljoni ir izlietoti, bet aptuveni pusmiljons devu ir ziedoti citām valstīm. Igaunija kopumā bija pasūtījusi 6,7 miljonus Covid-19 vakcīnas devu no dažādiem ražotājiem.
Daļai piegādāto vakcīnu tuvojas beigām derīguma termiņš, piemēram, Igaunijas veselības ministrs Pēps Petersons norāda, ka janvārī tas beigsies 200 000 "Pfizer" ražotās vakcīnas devu. Iespējams, ka derīguma termiņš tiks pagarināts, ja pētījumi apliecinās, ka vakcīna vēl ir efektīva.
Baltijas valstu premjeri jau aprīlī brīdinājuši Eiropas Komisiju, ka noliktavās veidojas neizlietoto Covid-19 vakcīnu krājumi, tādēļ galu galā zudumā var iet gan iepirktās vakcīnas, gan par to iegādi iztērētā nauda.
Baltijas valstis aicināja Eiropas Komisiju pārskatīt līgumus, kas iepriekš noslēgti ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem.
Eiropas Savienības (ES) veselības komisāre Stella Kirjakidu šonedēļ vizītes laikā Igaunijā uzsvērusi, ka arī ES dalībvalstis bija iesaistītas līgumu slēgšanā ar vakcīnu ražotājiem, tādēļ tām ir jāuzņemas daļa atbildības.
Kirjakidu norādīja, ka izdevies panākt vienošanos ar "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna", lai vakcīnas, ko vajadzēja piegādāt pirmajā pusgadā, tiktu piegādātas vēlāk, septembrī un līdz gada beigām.
Viens no risinājumiem ir izstiept Covid-19 vakcīnu piegādes vēl ilgākā laikā, uz nākamajiem pāris gadiem.
Igaunijas veselības ministrs Petersons vēsta, ka notiek sarunas ar vakcīnu ražotājiem, bet jāsaprot arī viņu problēmas: lai izpildītu līgumus par vakcīnu piegādi, šie uzņēmumi ieguldīja lielus līdzekļus ražošanas kapacitātes palielināšanā.
Petersons spriež, ka labākais iespējamais risinājums būtu samaksāt ražotājiem, bet neražot vairāk vakcīnu, lai tās neietu zudumā.
Igaunija ir centusies arī ziedot daļu pāri palikušo Covid-19 vakcīnu. Ar globālās iniciatīvas "COVAX" palīdzību (tās mērķis ir piegādāt vakcīnas trūcīgām valstīm, kuras nevar atļauties pirkt vakcīnas par savu naudu) Igaunija bija apņēmusies ziedot vairāk nekā miljons devu, bet līdz šim izdevies noziedot tikai 312 000 "AstraZeneca" vakcīnas devu un 144 000 "Janssen" vakcīnas devu.
Atsevišķi Igaunija noziedojusi 50 000 vakcīnas devu Ukrainai un 14 000 bērniem paredzētās "Pfizer" vakcīnas devu Bosnijai un Hercegovinai.
Pašlaik tiekot meklētas iespējas ziedot vakcīnas Mongolijai, Indijai un citām valstīm.
Petersons norāda, ka vakcīnu ražotnes strādā ar pilnu jaudu, tādēļ Eiropā un pasaulē izveidojies Covid-19 vakcīnu pārpalikums, lai gan daudzviet pasaulē, it sevišķi Āfrikā, vakcinācijas līmenis joprojām ir zems.
