Panorāma

Latvijas mājsaimniecības pārmaksā par elektrību

Panorāma

Vienojas par būtiskām izmaiņām nodokļu reformā

Izglītības kvalitāte un mācību valoda

Igaunijā mazākumtautību bērniem igauņu valodu māca ar iekļaušanos valodas vidē

Igaunijā ir ne vien sakārtots skolu tīkls un būtiski palielinātas skolotāju algas, bet arī atrasts risinājums, kā iemācīt igauņu valodu bērniem, kuriem valsts valoda nav pirmā valoda mājās. Tas notiek trīs veidos - bērnudārzā, sākumskolā vai pamatskolā. 

Tallinas bērnudārzs “Vindi” ir mācību iestāde krievvalodīgajiem bērniem. Audzinātāja Heidija Minlibajeva brīvi pārvalda divas valodas – gan igauņu, gan krievu. Taču ar saviem audzēkņiem viņa runā tikai igauņu mēlē. Tā bērns iekļaujas valodas vidē un mācās to, komunicējot ar citiem vienaudžiem valsts valodā. Un tā ir Igaunijā populārā metode.

“Ārā mēs runājām par laika apstākļiem un par garastāvokli. Mūsu mērķis – lai bērni brīvi pārvalda igauņu valodu. Lai neatkārto manas domas vai manis teikto. Lai bērni spētu izteikt savas domas un vēlmes,” skaidro Heidi Minlibajeva.

Igauņu valodu var pasniegt cilvēks, kas to labi zina, bet ne obligāti persona, kurai šī valoda ir dzimtā. Un šeit daļa atbildības ir uz vecāku pleciem – tas, kā bērns pratīs runāt dzimtajā valodā, būs atkarīgs tikai no mammām un tētiem. Šāda iekļaušana igauņu valodas vidē kā metode kaimiņzemes skolās pastāv 14 gadus, bet Igaunijas bērnudārzos – 17 gadus.

Metode ļauj iemācīties ne tikai igauņu valodu, bet arī neaizmirst savu dzimto valodu. Tā saka valsts Izglītības un zinātnes ministrijā. Šobrīd valodā ievada 37 skolās un 63 bērnudārzos. Tas viss ir labprātīgi.

“Mūsu priekšā ir liels uzdevums – lai visas Igaunijā dzīvojošās mazākumtautības labi apgūtu igauņu valodu. No otras puses, mēs vēlamies saglabāt valodu daudzveidību valstī,” saka Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Kersti Kivirita.

Iekļaušana igauņu valodas vidē var notikt trijos veidos. Vai nu pēdējos gados bērnudārzā, vai nu sākot ar 1.klasi skolā, vai nu trešais veids – no 6. līdz 9. klasei.

Tallinas Lēnemeres ģimnāzijas pasniedzēja Tatjana Bauma-Valgma skaidro, ka agrajā valodas iekļaušanā bērnudārzā pusotra gada garumā bērns apgūs tikai igauņu valodu un visi priekšmeti ir igauņu valodā.

“Tad viņš sāk saprast valodu un komunicēt tajā. Skolas gadījumā bērns sāk mācīties krievu valodu kā dzimto valodu no 2. klases otrā pusgada. Un pakāpeniski priekšmetu skaits, piemēram, krievu valodā, sāk palielināties,” saka pasniedzēja.

Un, tiekot līdz 10. klasei, valodu procentuālā proporcija mazākumtautību skolās ir 60:40. Tāpat kā Latvijā.

Izglītības ministrija ar cerību raugās nākotnē. Viņuprāt, būtu labi, ja iekļaušana igauņu valodas vidē būtu mācību programma visās Igaunijas mazākumtautību izglītības iestādēs. Taču sistēmai ir arī savi kritiķi.

Igauņu valodas kā svešvalodas pasniedzējs Rodions Deņisovs, piemēram, norāda, ka sākotnēji šī metode tika izgudrota pieaugušajiem cilvēkiem. Un tie eksperimenti, kas ir sākušies Baltijas valstīs, pielāgojot šo sistēmu skolēniem, joprojām paliek eksperimenti.

“Jā, no vienas puses iekļaušana valodas vidē dod labākas valsts valodas prasmes salīdzinājumā ar stundām parastās mazākumtautību skolās. Bet, no otras puses, tā dod sliktākas valodas prasmes salīdzinājumā ar tiem, kam tā valoda ir dzimtā. Rezultātā ir kaut kas pa vidu. Un šo cilvēku konkurētspēja dažās profesijās var būt vienāda vai pat zemāka,” spriež Deņisovs.

Šoruden Tallinā parādīsies tā saucamā “Atvērtā skola”. Tajā kopā mācīsies igauņu un krievu bērni. Visa pamatā būs divpusējā iekļaušana igauņu valodas vidē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti