/Papildināts ar somijas puses viedokli/
Šonedēļ Eiropas Komisija publicēja potenciāli atbalstāmo reģionālo enerģētikas projektu sarakstu. Daudziem par pārsteigumu dokumentā ir minēts, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināls varētu atrasties Igaunijā, Somijā vai Latvijā, lai gan iepriekš Komisijas pasūtītajā pētījumā par labāko vietu tika atzīta Somija.
Igaunija un Somija joprojām nespēj vienoties, un neviena no pusēm pagaidām nav gatava padoties. Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Ando Leppimans uzstāj, ka termināls ir jābūvē pie viņiem, Paldiskos:
„Pašreizējā informācija un aprēķini liecina, ka īstenot projektu Igaunijā būtu vislētāk. Nepieciešamo investīciju apjoms ir diezgan neliels salīdzinājumā ar konkurentiem, it sevišķi Somijā. Un arī termināļa uzturēšanas izmaksas ir zemas. Turklāt Paldisku projekts atrodas jau krietni tālākā sagatavošanas stadijā. Projekts ir izstrādāts, vides ietekmes novērtējums ir gatavs, būvatļaujas tiks izsniegtas jau tuvāko mēnešu laikā. Tā kā mūsu risinājums ir gan ātrākais, gan arī ar vislielāko sociālekonomisko vērtību."
Pavasarī Igaunijas un Somijas ministri aicināja Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu kļūt par vidutāju un izšķirt, kur būvēt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu. Barrozu tam ir piekritis. Tomēr nekāda skaidra viedokļa no Komisijas joprojām nav. Tādēļ tagad Igaunija izmantos citu ceļu. Proti, visu potenciāli atbalstāmo projektu īstenotāji var tos iesniegt izvērtēšanai Eiropas Komisijā, un tās ierēdņi sadarbībā ar Eiropas enerģētikas regulatoru padomi arī izšķirs, kur būvēt nākamo sašķidrinātās dabasgāzes terminālu, saka Leppimans:
„Projekts, kas patērētājiem spēs piedāvāt labāko cenu, visticamāk, arī tiks izvēlēts. Tādēļ šajā ziņā mēs šobrīd neplānojam piekāpties ne uz kādiem kompromisiem."
Līdzīgu rīkosies arī Somija, saka šīs valsts Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta ģenerāldirektora vietnieks Herkko Plits. Viņš uzsver, ka Somijas būtiskākā priekšrocība ir tās lielais gāzes noieta tirgus.
„Somijas tirgus ir gandrīz tikpat liels, kā visu Baltijas valstu tirgus kopā ņemot. Līdz ar to, no Somijas viedokļa, termināļa būvēšana pie mums būtu komerciāli visloģiskākais lēmums. Ja termināls atradīsies ārpus Somijas, vienīgā iespēja saņemt no tā gāzi būtu pa cauruļvadu, kam būtu jānāk komplektā ar terminālu. Bet šādā gadījumā, šo gāzi nevarēs saņemt tie, kuri nav pieslēgti pie gāzesvada. Un tas mazinātu termināļa sniegtos ieguvumus Somijas tirgum," klāsta Plits.
Neatkarīgi no tā, kāds būs Eiropas Komisijas lēmums, Somijas valdība jau ir nolēmusi sniegt atbalstu vairāku vietējo sašķidrinātās dabasgāzes termināļu attīstībai. Šogad tam ir atvēlēti 33 miljoni eiro un nākamgad vēl 90 miljoni.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš saka, ka Latvijai būtu izdevīgāk, ja termināli būvētu Igaunijā.
„Ja uzbūvēs šādu terminālu Somijā, tad paies vēl gadi, kamēr tiks panākta vienošanās par starpsavienojumu starp Somiju un Igauniju, jo atcerēsimies, ka šis cauruļvads šķērsos esošo „Nord Stream" cauruļvadu. Un es nešaubos par to, ka „Gazprom", kam pieder šīs cauruļvads, būs pēkšņi visādi iebildumi pret vides drošību utt.," skeptisks ir Kariņš.
Kariņš uzstāj, ka Latvijas valdībai būtu aktīvi jālobē, lai projekts tiktu īstenots Igaunijā, ja jau iepriekšējais pētījums liecina, ka termināls būtu jābūvē ārpus Latvijas. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepriekš Latvijas Radio sacīja, ka valdība ir gatava atbalstīt jebkuru ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
