ERR.ee vēsta, ka sūdzība lielākoties skar valsts finansējumu tiešsaistes ziņām sabiedriskajā medijā. Asociācija uzskata, ka tas neatbilst sabiedriskā medija uzdevumiem, kas izriet no likuma, kā arī rada negodīgu konkurenci mediju tirgū.
Tiešsaistes ziņu ražošanā esot absolūti pietiekama privāto ziņu portālu konkurence. Tāpēc valsts iejaukšanās nav pamatota un kaitē konkurencei, uzskata asociācijā. Tā arī norādījusi, ka privāti mediju uzņēmumi ziņo ātri, profesionāli, ar plašu redzesloku un neatkarīgi.
Asociācija skaidrojusi, ka pēdējos gados visā pasaulē mediju tirgus attīstās tāda biznesa modeļa virzienā, kurā aizvien lielāka ieņēmumu daļa ir no elektroniskajiem abonementiem. Tas motivējot uzņēmumu saglabāt un radīt jaunas labi apmaksātas žurnālistu darbavietas. Savukārt ERR aktīva paplašināšana tiešsaistes jomā palielina konkurenci ar privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo privātais sektors šādā veidā nekad nespēs sacensties ar valsts finansētu.
“ERR nekad nav drukājis avīzes, jo šajā sfērā plašsaziņas līdzekļi funkcionē ļoti labi ar privātā sektora atbalstu. Tas pats attiecas uz ziņu portāliem, kur konkurence ir ļoti saspīlēta,” sacīja asociācijas izpilddirektors.
Savukārt ERR valdes priekšsēdētājs Ēriks Rose (Erik Roose) , komentējot asociācijas iebildes, paudis, ka ERR pilda visus ar likumu uzliktos uzdevumus un dara to labi. “Mēs vienmēr strādājam auditorijas interesēs un darām to maksimāli efektīvi, tas ir, tērējot nodokļu maksātāju naudu iespējami ekonomiski un rezultatīvi. Acīmredzot ar to ir saistīta šī sūdzība, ko var uztver kā sava veida komplimentu par labu darbu,” pauda Rose.
Viņš apšaubīja asociācijas pausto par konkurenci tiešsaistes jomā. “Tas ir diezgan jocīgs apgalvojums, jo par elektronisko mediju [lietošanu] iespējams iekasēt naudu atšķirībā no privātām radiostacijām un telekanāliem. Un tas ir papildus pie reklāmas, kuru arī pārdod. Saskaņā ar šādu loģiku var drīzāk vaicāt par privātu televīzijas un radio kanālu konkurētspēju,” norādīja Rose.
