ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis: piecas pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām – ASV, Ķīna, Francija, Lielbritānija un Krievija – un desmit nepastāvīgās dalībvalstis. Igaunija janvārī uz diviem gadiem kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. No 1.maija Igaunija rotācijas kārtībā mēnesi būs padomes prezidējošā locekle.
Igauņu augstākās amatpersonas ar prezidenti Kersti Kaljulaidu priekšgalā ir uzsvērušas, ka savas prezidentūras laikā Igaunija galveno uzmanību pievērsīs Covid-19 krīzei, kas skar visu pasauli. To apstiprināja arī Igaunijas vēstniece Indijā Katrina Kivi.
“Mums ir vairākas prioritātes, sākot ar pašreizējo Covid-19 krīzi. Igaunija izcels šo jautājumu, jo pandēmija var būtiski ietekmēt globālo mieru un drošību un arī saasināt humanitārās krīzes. Igaunija jau kopš marta centās panākt, lai Covid-19 krīzi iekļautu Drošības padomes dienaskārtībā. Tam bija nepieciešams laiks, jo sākotnēji nevarējām panākt vienprātību starp padomes pastāvīgajām dalībvalstīm. Aprīļa sākumā tas beidzot nonāca padomes dienaskārtībā.
Mums ir jāsadarbojas, jo valstu robežas nevar apturēt šāda veida draudus,” Kivi norādīja televīzijas kanālam “WION”.
Diplomāte sacīja, ka Igaunija ANO Drošības padomē izcels arī kiberdrošības nozīmi, jo mūsdienās ir ievērojami pieaudzis kiberuzbrukumu skaits. Vēl viena igauņu prioritāte būs klimata pārmaiņu ietekme uz globālo drošību. Netikšot aizmirsti arī visā pasaulē notiekošie militārie konflikti, piemēram, karš Sīrijā un Austrumukrainā.
Igaunija arī vēlas nodrošināt, ka pandēmijas laikā, kad visi strādā attālināti un saziņai izmanto tehnoloģijas, ANO Drošības padomes sanāksmes būtu atklātas un jēgpilnas.
KONTEKSTS:
Igaunija jau 2005.gadā pieņēma lēmumu pretendēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu un izvērsa aktīvu diplomātisko kampaņu šī mērķa sasniegšanai. Ieguldītie pūliņi atmaksājās, jo pagājušā gada jūnijā ANO Ģenerālā asambleja ievēlēja Igauniju par Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Cīņā par Austrumeiropas reģiona vietu padomē Igaunija pārspēja Rumāniju.
Igaunija ir otrā no Baltijas valstīm, kas ir kļuvusi par ANO Drošības padomes prezidējošo locekli. Iepriekš šādu godu ir izpelnījusies Lietuva, kas Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusā bija no 2014.gada sākuma līdz 2015.gada beigām. Lietuva padomes prezidējošās locekles pienākumus pildīja 2014.gada februārī.
Latvijas diplomāti iepriekš ir izteikušies, ka Latvija cer kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2025.gadā.
