Panorāma

Pēc “Prāta vētras” koncerta Lielbritānijā saslimst ar kovidu

Panorāma

Paštestu piegādātājiem maza pieredze un apšaubāma vēsture

Igaunija ierīko nožogojumu pie Krievijas robežas

Igaunija ierīko nožogojumu pie Krievijas robežas

Igaunija pie robežas ar Krieviju vairākos posmos ierīkojusi pagaidu dzeļonstiepļu nožogojumu gandrīz 40 kilometru garumā. Tas ierīkots, ņemot vērā notiekošo pie Baltkrievijas robežām.

Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri rezervisti kopā Policijas un robežsardzes departamenta darbiniekiem nedēļas nogalē sāka un trešdien pabeidza pagaidu nožogojuma būvi pie valsts robežas ar Krieviju. Darbi notika bruņoto spēku rezervistu mācību "Okas" ietvaros.

Piecās dienās ierīkoti 37 kilometri dzeloņstiepļu spirāļu nožogojumu desmit robežas posmos.

Tas paveikts vietās, kuras tiek vērtētas kā riskantākās ar lielu nelikumīgas robežas šķērsošanas iespējamību.

Arī Igaunijas ziemeļaustrumu robežpilsētā Narvā izbūvēti gandrīz 2,5 kilometri žoga.

Policijas un robežsardzes pārvaldes Austrumu prefektūras vadītājs Urmass Elmi sacīja: "Šī ir vienīgā vieta Narvas upē, kur to var šķērsot sausām kājām, kad upes slūžas ir aizvērtas. Abās pusēs ir pilsētas apbūve, un šo vietu šķērsot var ļoti ātri."

Pagaidu nožogojums ierīkots, ņemot vērā migrācijas krīzi pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, kā arī bažas par iespējamu jauna migrācijas ceļa parādīšanos no Pleskavas caur Igauniju.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pauda: "Tas, kas šobrīd notiek Polijā, Lietuvā un Latvijā – mūsu robežai tādu apdraudējumu nav, taču vienmēr ir vērts būt sagatavotiem."

Igaunija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sūta gandrīz 100 aizsardzības spēku karavīrus uz Poliju, lai tai palīdzētu migrācijas krīzē uz Baltkrievijas robežas. Lēmums pieņemts pēc Polijas lūguma saņemšanas sniegt praktisko palīdzību.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt