Linda Lainvo ir viena no pirmajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas jau pagājušonedēļ piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējā balsošanā. Savas izvēles izdarīšanai virtuālajā vēlēšanu kabīnē Linda tērējusi pusminūti, un līdz laikam, kad viņa pabeidza, nobalsojuši bija arī divi tūkstoši citu igauņu. 32 gadus vecajai sievietei bija 18, kad Igaunijā 2005. gadā ieviesa e-balsošanu. Viņa balsojusi elektroniski savās pirmajās vēlēšanās mūžā, un visās citās, kas sekoja pēc tam. Ar katrām vēlēšanām elektronisko sistēmu izmanto arvien vairāk igauņu. Īpaši aktīvi elektroniski balso iedzīvotāji ārzemēs un arī tie, kam vēlēšanu iecirknis atrodas vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā.
Jāpiebilst, ka ID-kartes, kas sasaistītas ar elektroniskajiem parakstiem, iedzīvotāji izmanto ne tikai balsošanai, bet arī nodokļu nomaksai un piekļuvei veselības un izglītības datiem. Taču šajā augsto tehnoloģiju veiksmes stāstā bijušas arī melnas lappuses. 2007. gadā Igaunijas tīkli piedzīvoja masveida kiberuzbrukumu, kas sekoja konfliktam ar Krieviju pēc padomju karavīra pieminekļa Aļošas pārvietošanas no Tallinas centra. Tas lika valdībām visā pasaulē pārskatīt e-vides drošību un aizsardzību.
