"Mūsu mērķis ir noskaidrot, kur un cik nopietni ir bojājumi. Mēs vēlamies noskaidrot bojājumu īpatnības, lai nākamajā gadā atgrieztos galvenās pārbaudes veikšanai un zinātu, kādas tehnoloģijas mums nepieciešamas, lai padziļināti izpētītu bojājumus un iegūtu paraugus," stāstīja Drošības izmeklēšanas centra vadītājs Renē Arikas.
Izmeklēšanas pirmais posms ilgs līdz 18. jūlijam, un tā laikā plānots iegūt jūras dibena un vraka trīsdimensiju attēlus.
Lai precīzi noteiktu bojājuma vietu, tiks arī izmantots zemūdens robots.
Diskusija par prāmja bojā ejas iemesliem atsākās pēc tam, kad zviedru dokumentālisti filmas uzņemšanas laikā vrakā atklāja vairākus iepriekš nezināmus caurumus. Arī Zviedrijas varas iestādes plāno veikt tā izpēti.
Prāmis nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī, kad bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 cilvēki, un katastrofā gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās seši.