Grozījumi, kas vēl jāpieņem parlamentam, attieksies uz vairāk nekā 1300 Igaunijā pastāvīgi dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir ieroča nēsāšanas atļauja. Viņu vidū ir daudz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss norādījis, ka grozījumi paredz papildu risinājumu drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai valstī.
"Šodien mēs nevaram riskēt ar to, ka cilvēkiem, kas ir kādas naidīgas ārvalsts pilsoņi, šeit ir ieroča nēsāšanas atļauja.
Ideoloģijas vai pilsoņa lojalitātes dēļ viņi var kādā situācijā uzskatīt, ka viņiem jāķeras pie ieročiem, lai aizstāvētu savas dzimtās zemes intereses, un ar šo likumu mēs novērsīsim šādus riskus," uzsvēris Lēnemetss.
Kopš brīža, kad grozījumi stāsies spēkā, trešo valstu pilsoņiem izsniegtās ieroču nēsāšanas atļaujas būs derīgas gadu. Pēc tam gada laikā ierocis jānodod policijā.
Ja ieroča īpašnieks otrā gada laikā neatradīs ierocim jaunu īpašnieku, policija to ekspropriēs, samaksājot vidējo tirgus cenu.
Grozījumi arī paredz, ka ieroču jomā strādājošo juridisko personu valdes locekļi, akcionāri un patiesie labuma guvēji nedrīkstēs būt trešo valstu pilsoņi. Arī šis aizliegums stāsies spēkā gadu pēc grozījumu stāšanās spēkā.
Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
