Madeleina Igaunijā ieradās no Viskonsinas, ASV, ieguvusi starptautisku stipendiju studijām Tartu. Studijas viņa sāka 2017. gadā un augstskolu absolvēja divus gadus vēlāk.
Tolaik viņa pat nenojauta, ka Igaunijā būs ne tikai studente, bet arī lieciniece uzmākšanās lietā, kurā būs iesaistīts viens no universitātes atzītākajiem mācībspēkiem. Madeleina ar profesoru iepazinās internetā.
“Es sacīju viņam, ka jūtos neērti, jo viņš ir profesors manā universitātē, taču viņš sacīja, ka tas nekas un ka vēlas tikai kādu, kurš palīdzētu arī viņam iedzīvoties Tartu. Tā vietā viņš mani aicināja uz vakariņām, klāstot par savām profesionālajām problēmām, kas drīz vien pārauga stāstos par viņa romantiskajiem sakariem universitātē un daudz kur citur,” stāstīja Madeleina.
Profesors Tartu bija ieradies ar izcilu CV, un viņš spēja piesaistīt vērienīgas pētniecības dotācijas.
Madeleina nepiedalījās viņa lekcijās, taču bieži tika iesaukta kabinetā, dzirdēja piezīmes par apģērbu, piemēram, pārāk īsiem svārkiem, un turpināja saņemt provokatīvas balss ziņas. Piemēram, šādu: “Mūsu attiecības ir pārtapušas par pilnīgi jaunu teritoriju, kurā es esmu jums kā tēvs un jūs acīmredzot man esat meita, bet mums galu galā būs seksuālas attiecības.”
Un vairākkārt tās arī bija.
Madeleina vēlāk skaidroja, ka uzreiz nav vērsusies pēc palīdzības, jo baidījusies no kultūras un valodas dažādībām, būdama svešiniece pilsētā, un tobrīd ir bijusi emocionāli un finansiāli sliktā situācijā.
Lietu šobrīd izmeklē universitātes īpaši izveidota komisija, tā kā pienākušas arī citas sūdzības, kurās apstiprinās arī studentu bailes atzīties par notikušo, lai nezaudētu vietu un stipendiju augstskolā.
Tartu Universitātes akadēmiskais sekretārs Andress Soosārs informēja, ka “mēs brīdinājām apsūdzēto personu”.
Jautāts, vai profesoram tika pateikts - ja viņš ko tādu atkārtos, tad zaudēs darbu, Soosārs atbildēja: “Cik man zināms, jā.”
Igaunijā ir tapis pētījums par dzimumu lomu un seksuālo uzmākšanos Igaunijas augstskolās, kas apliecina, ka studenti par mācībspēku uzmākšanos klusē, baidoties no pasniedzēja varas un ietekmes viņu tālākajā karjerā.
„Kādēļ upuri nevēršas policijā? Tas ir kauns, vaina un bailes, kas to liedz. Un galu galā būt apsūdzētam kā upurim,” skaidroja antropoloģe Ehti Jarve.
Pētījumam, ko īstenojusi Igaunijas Studentu savienība, atsaukušies 1500 cilvēku no sešām Igaunijas augstskolām. Padziļināti intervēti 30 cilvēki, un atklājies, ka vairāk nekā puse ir piedzīvojusi mutisku mācībspēku uzmākšanos, bet teju divdesmit procenti – fizisku. Daudzos gadījumos nedz policija, nedz universitāte nav tikusi informēta, studentiem baidoties no reakcijas, un notikušais līdz ar to – noklusēts.
