Degakmens ieguves apjomus Igaunijā nav plānots jūtami palielināt, tāpēc nākotnē par būtiskāko Igaunijai kļūs jautājums par to, kā šobrīd iegūstamo resursu apjomu izmantot pēc iespējas izdevīgāk. No enerģētiķu puses aizvien biežāk izskan viedoklis par to, ka tie jāizmanto degvielu ražošanai, savukārt valstij nozīmīgā elektroenerģija būtu jāražo no atjaunojamiem energoresursiem.
Viens no šādiem resursiem ir biomasa, kuru iespējams izmantot jau esošajās elektrostacijās, uzsver Igaunijas energokompānijas „Eesti Energia” valdes loceklis Raine Pajo: „Igaunijā ir daudzas jomas, kurās mēs varētu pāriet no neatjaunojamiem energoresursiem uz atjaunojamiem resursiem. Tas lielā mums palīdzētu sasniegt Igaunijas mērķus siltumenerģijas jomā. Papildus tam elektroenerģijas jomā - arī šeit mums ir liels potenciāls, un mēs saražojam 1,5 teravatsundas biomasas, bet Narvas elektrostacijās mums ir potenciāls saražot 2,5 teravatstundas elektroenerģijas, kas nozīmē, ka pat līdz 50 procentiem no elektroenerģijas būtu iespējams saražot no biomasas, un tam pat nemaz nav vajadzīgas ļoti lielas investīcijas.”
Tiesa, no vides ekspertu puses izskan aicinājumi no fosilā kurināmā atteikties vēl straujāk. „Kad mēs veicam aprēķinus par fosilo vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu, mums ir jāņem vērā arī tas ietekme, ko fosilie energoresursi rada uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Ir interesanti, kādi būtu lēmumi par šiem jautājumiem, ja visus šos apstākļus ņemtu vērā. ” komentē Stokholmas Vides institūta pētnieks Valdurs Lahtvee.
Domājams, ka tieši daudzo iespēju iespaidā pašmāju tirgū Igaunijas energokompānija atšķirībā no Lietuvas uzņēmumiem nav ieinteresēta investēt Latvijas dabasgāzes tirgū. „Eesti Energia” plāno tirgot dabasgāzi, bet nākotni šajā jomā saista ar sašķidrināto gāzes termināli, atklāj uzņēmuma vadītājs Sandors Līve.
„”Eesti Energia” noteikti neplāno iegādāties daļas tīklu uzņēmumā. Protams, gāzes jautājums ir ļoti aktuāls. Es domāju, ka ir īpaši svarīgi, lai Igaunijai būtu savs LNG terminālis, un lai gāzes tirgus būtu atvērts. Arī mēs šeit Igaunijā cenšamies tirgot gāzi, tomēr tas ir visai grūti, jo viss resurss nāk no „Gazprom”. Tāpēc mums vajag alternatīvus avotus un tas var būt tikai LNG, jo cauruļvadu gāze nāks tikai no Krievijas. Tomēr pats svarīgākais - lai būtu tirgus, un alternatīvi piegādātāji. Tam vajag investēt - LNG terminālis, un tā tālāk,” norāda Līve.
Tomēr, iespējams, par nozīmīgāko ziņu no foruma var uzskatīt „Eesti Energia” vadītāja Sandora Līves vērtējumu, ka no kompānijas viedokļa dalība Lietuvas atomelektrostacijas projektā vairs nav pievilcīga, jo tām nepieciešamās investīcijas Igaunija var ieguldīt krietni izdevīgāk kombinētajās degvielas un elektrības ražotnēs.
