Februāra revolūcija Krievijā bija pavērsiena punkts Baltijas valstu ceļā uz neatkarību. Veidojās vietējās pašpārvaldes institūcijas. Latvijā Latgales kongresa delegāti 1917.gada maijā nobalsoja par Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Ar šī notikuma simtgades atzīmēšanu 4.maijā sāksies Latvijas simtgades pasākumu cikls.
Igauņi sākumam ir izvēlējušies aprīļa vidu, kad pirms simt gadiem igauņu apdzīvotās teritorijas tika oficiāli apvienotas vienā administratīvā vienībā. Līdz tam igauņi mita divās guberņās – Igaunijas guberņā tagadējā Ziemeļigaunijā un Vidzemes guberņas ziemeļos, ko pārvaldīja no Rīgas.
Pēc februāra revolūcijas igauņu organizācijas un pilsoniskā sabiedrība sāka pieprasīt lielāku autonomiju, kas aizveda līdz milzu demonstrācijai Pēterburgā marta beigās. Stāsta Igaunijas Tautas muzeja pārstāvis Kārels Tarands: „Tajā piedalījās apmēram 40 tūkstoši Sanktpēterburgā dzīvojošu igauņu, kuri pauda atbalstu igauņu līderu pieprasījumam pārskatīt guberņu robežas tā, lai etnisko igauņu apdzīvotā teritorija būtu viena atsevišķa province. Pagāja divas nedēļas, un Krievijas pagaidu valdība 12.aprīlī parakstīja dekrētu, ka jaunās provinces robežas būs tādas, kādas tās ir šodien, un tai tiks ievēlēta atsevišķa pārvalde. Vēlāk tā kļuva par Igaunijas pirmo pagaidu valdību, līdz tika pieņemta konstitūcija. Bet, protams, tobrīd bija runa tikai par lielāku autonomiju Krievijas impērijas ietvaros.
Skaidrs, ka bija sapnis par neatkarību, bet tobrīd politiķi nolēma rīkoties pakāpeniski un izmantot šo iespēju logu, lai iegūtu vismaz kaut ko.”
Lai gan precīzi simt gadu šiem notikumiem apritēja jau trešdien, svinībām kaimiņi izvēlējušies pirmās Lieldienas. Brīvdienu, kurā ikviens var iesaistīties svētku rīkotāju ambiciozajā idejā – ar kājām izstaigāt un simboliski „izdzēst” kādreizējo abu guberņu robežu.
„Pārgājienu dalībniekiem, kuri ies precīzi pa kādreizējo robežu, līdzi būs GPS raidītāji, kuru signālus sūtīs uz lielu elektronisko karti. Tā būs redzama visas dienas garumā gan mūsu mājaslapā, gan Igaunijas sabiedriskajā televīzijā.
Visi varēs sekot līdzi, kā dienas laikā robeža tiek izdzēsta. Un vakarā mēs atkal varēsim svinēt kādreizējās robežas starp Ziemeļigauniju un Dienvidigauniju izzušanu.
Šādi mēs gan iedrošinām cilvēkus iet ārā un baudīt Igaunijas dabu, gan pie viena interaktīvā veidā apgūt vēsturi. Un, protams, tas ir simbolisks sākums visam Igaunijas simtgades svinību periodam,” atklāj Igaunijas simtgades biroja rīcības grupas vadītājs Tomass Kiho.
Tā kā reālā abu guberņu robeža gāja pāri laukiem un purviem, precīzo maršrutu izstaigāt uzņēmušās pieredzējušu orientieristu grupas. Pārējiem izstrādāti vieglāki maršruti pa ceļiem un takām iespējami tuvu vēsturiskajai robežai.
Pārgājieni noslēgsies ar koncertiem deviņos vietējos kultūras namos. Rīkotāji paredz, ka pārgājienos piedalīsies apmēram trīs tūkstoši dalībnieku.
„Jā, es esmu sagatavojusies! Būs jāmeklē kārtīgi zābaki, jo ir paredzēts noiet 12,8 kilometru posmu pa vecajām Livonijas-Igaunijas [guberņu] robežām.” Pārgājienam pieteikusies arī Latvijas simtgades biroja Starptautisko projektu vadītāja Leonarda Ķestere ar kolēģiem. Viņa uzteic kaimiņu interesanto ideju, kā atklāt simtgades svinības, kam latvieši pretī liks akciju „Apskauj Latviju” ar ozolu stādīšanu pa visu Latvijas robežu.
Bet sadarbības projektu ar igauņiem un lietuviešiem šajā simtgades maratonā būs daudz. Leonarda Ķestere uzskaita dažus tuvākos: „Nevaru nepieminēt Baltijas valstu Mūzikas akadēmiju apvienotā simfoniskā orķestra koncertus visās trīs Baltijas valstīs. Šo jauno mūzikas zvaigžņu, kas vēlāk noteikti kļūs atpazīstamas visā pasaulē, uzstāšanās cikls notiks 12 pilsētās, kopumā 7 valstīs. Tas sāksies šā gada pavasarī un beigsies 2019.gadā.”
Lielāko Baltijas valstu kopīgo simtgades projektu vidū dalība Londonas grāmatu tirgū galveno viesu statusā, Baltijas valstu simbolisma izstāde Parīzē, Baltijas mūzikas festivāli Berlīnē un Stokholmā. Kopizstāžu veidošanā sadarbojas arī Baltijas valstu nacionālie arhīvi un nacionālās bibliotēkas.
