Pēc pētījumiem par Putina ģimeni situācija mainījās, kļuva skaidrs, ka RBK lasīs ļoti uzmanīgi, par to runāja redakcijā, pastāstīja bijušais izdevuma darbinieks Aleksandrs Ratnikovs. Bija saprotams, ka viss, kas skar prezidenta ģimeni un tuvāko loku, ir ļoti sensitīvs, un atpakaļceļa vairs nebija.
RBK detalizēti atspoguļoja arī ofšoru skandālu, ieguldīja savus pētnieciskos resursus. Iespējams, tieši tas kļuva par pēdējo pilienu. RBK ziņu dienesta redaktore Jeļizaveta Osetinska to apstiprināja intervijā laikrakstam "The Financial Times".
Visi tie profesionālie žurnālisti, kas atnāca uz RBK pirms diviem gadiem, neatnāca ar domu kaut ko pasniegt caur puķēm, atzina Osetinska." Vai mani kolēģi saprata, ka mūsdienu Krievijā tā ir bīstama stratēģija? Domāju, ka jā, bet citās ētiskās izvēles viņiem nebija," paskaidroja ziņu dienesta redaktore.
Dažas nedēļas pēc Panamas ofšoru skandāla RBK vadība saņēma nepārprotamus signālus. RBK īpašnieka, uzņēmēja Mihaila Prohorova uzņēmumos notika kratīšanas, bet pret pašu RBK sāka krimināllietu. Par apsūdzēto tās ietvaros varēja kļūt RBK ģenerāldirektors Nikolajs Molibogs. Tieši viņš pieņēma lēmumu par trīs redaktoru - Maksima Soļusa, Jeļizavetas Osetinskas un Romana Badanina - atlaišanu. "Financial Times" versija - oligarhs Prohorovs esot upurējis redaktorus, lai nenāktos pārdot RBK kādam citam, Kremlim "draudzīgākam" oligarham. Profesionālākie žurnālisti sola pamest RBK līdz jūnija vidum. Visticamāk, viņi apzinās - redaktoru atlaišana varētu nozīmēt arī iekšējas cenzūras ieviešanu.
Karnegi centra pētnieks Aleksandrs Baunovs ir pārliecināts, ka RBK pētījumos nav secinājumu, aicinājumu, nav attieksmes, ar kuru teorētiski Kremlim būtu jācīnās. "Daudzi tā sauktie opozīcijas mediji mierīgi eksistē, un iznīcināšanai pakļauti nevis viņi, bet neitrāls, biznesa žurnālistikas un ļoti profesionāls izdevums. Tātad tas tiek sodīts nevis par attieksmi, bet par labu darbu. RBK ir profesionāls, un tas nozīmē, ka viņu auditorija var augt un pret tādiem arī cīnās," uzskata Baunovs.
Ja žurnālisti ir pārliecināti, ka viņi vienkārši labi dara savu darbu, tad Kremļa cilvēkiem šķiet, ka īstenībā tie ir viltīgie gājieni lielā ģeopolitiskā karā, sacīja izdevniecības "The Moscow Times" redakcionālais direktors Jurijs Saprikins. "Pirms dažiem gadiem es strādāju vienā redakcijā, no kuras labie žurnālisti bija padzīti ļoti līdzīgā veidā. Tur atnāca citi cilvēki, un es savām ausīm dzirdēju, kā viņi, stāvot redakcijas virtuvē, viens otram stāsta - mēs taču esam informācijas karā, Rietumi esot pret mums, mēs esam ierakumos," atceras Saprikins.
Tomēr ne visi uzskata, ka Kremļa tiešs pasūtījums ir vienīgais RBK iznīcināšanas iemesls, tostarp arī kanāla "Doždj" ziņu dienesta direktore Marija Makejeva. "Pēc mums pieejamas informācijas, pēdējā laikā vienkārši sakrita vairākas lietas," teica Makejeva. "Tostarp savu lomu nospēlēja dažādas biznesa intereses. Iedomāsimies kādu laikrakstu, tīri teorētiski kā piemēru. Tas pieder kādam lielam uzņēmējam, raksta par biznesu. Īpašniekam ir dažādi partneri, un, kad viņi lasa žurnālistu pētījumus par citiem, viņiem ir interesanti, bet kad lasa par sevi, kaut kas var nepatikt."
RBK gadījums nav unikāls. Portāls "Meduza" ir saskaitījis, ka pēdējo piecu gadu laikā Krievijā iznīcinātas 12 redakcijas. Tomēr, neskatoties uz to, neatkarīgā žurnālistika turpina pastāvēt – veidojas jauni mediji, tādi kā “Meduza”, arī vecajos paliek cilvēki, kas daru visu iespējamo, lai cīnītos ar pastāvošo cenzūru.
"Meduza.io" galvenais redaktors un bijušais "Lenta.ru" redaktors Ivans Kolpakovs atzīst, ka viņam visu laiku uzdod jautājumu, kas notiks ar Krievijas žurnālistiku. "Ja godīgi, es nezinu. Bet tas ir interesants izaicinājums - mēģināt sevi saglabāt šādos apstākļos. Ir vērts pamēģināt," viņš uzsvēra.
