Bijušo ASV izlūkošanas analītiķi Edvardu Snoudenu Krievijas specdienesti neesot iztaujājuši un varas iestādes pret viņu izturējušās labi. To apgalvo interneta vietnes „Wikileaks” dibinātājs, austrālietis Džulejns Asanžs. Viņš pats jau vairāk nekā gadu spiests uzturēties Ekvadoras vēstniecībā Londonā, jo baidās no izdošanas ASV par slepenas informācijas nopludināšanu.
Intervijā Austrālijas mediju grupai „Fairfax Media” viņš norādīja, ka „kopš atrašanās Honkongā kāds [no „Wikileks”] visu laiku ir bijis līdzās” Snoudenam, un ļoti uzmanīgi sekojis līdzi situācijai.
Snoudena lieta, kurš pēc slepenas informācijas nodošanas vairākiem medijiem devās uz Honkongu un tad uz Maskavu, izraisījusi vēl dziļāku attiecību pasliktināšanos starp Maskavu un Vašingtonu pēc tam, kad Krievija viņam augusta sākumā garantēja pagaidu patvērumu uz gadu. Tiek uzskatīts, ka viņš šobrīd atrodas Maskavā. Kā iepriekš bija paziņojis Snoudenu pārstāvošais advokāts Anatolijs Kučerena, datoranalītiķim tur esot „amerikāņu draugi.” Savukārt Snoudena tēvs Lons Snoudens ir saņēmis Krievijas vīzu, un jau tuvākajā laikā grasās doties apciemot dēlu. Ziņu aģentūra „Intefax” vēsta, ka tikšanās būs slepena, un pasaule par to uzzinās tikai pēc fakta notikšanas.
Bez apgalvojumiem, ka Krievijas specdienesti Snoudenu nav iztaujājuši, Asanža teiktais arī liecina, ka Maskava, iespējams, jau no sākuma tika uzskatīta par vienu no drošākajiem galamērķiem. Vispirms likās, ka datoranalītķis ieradās Šeremtejevas lidostā, lai tālāk dotos uz Kubu, un tad, iespējams, Ekvadoru. Taču situācijai attīstoties, viņš iestrēga tranzītzonā. Asanžs paziņoja, ka Krievija vienmēr izskatījusies drošāka izvēle nekā Honkonga, kas, kā prognozēja „Wikileaks”, Snoudenu apcietinātu un galu galā izdotu ASV.
Asanžs arī deva mājienu, ka „Wikileaks” drīzumā varētu publicēt jaunus slepenus dokumentus no Snoudena. ASV laikraksts „The Washington Post” to jau izdarīja ceturtdien. Balstoties uz analītiķa nopludinātiem Nacionālās drošības aģentūras iekšējā audita un citiem slepenajiem dokumentiem, medijs vēsta, ka izlūkdienests pēdējos divos gados vairākus tūkstošus reižu pārkāpis privātuma noteikumus un savas likumīgās pilnvaras. Informācija liecina, ka amerikāņu un ASV teritorijā esošu ārzemnieku telefonsarunu un e-pasta sarakstes neatļauta pārtveršana notikusi gan bez iepriekšēja nodoma pieļaujot kļūdas, gan novirzoties no standarta procedūras.
