ĪSUMĀ:
- 400 lappušu garā vienošanās paredzot risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas atjaunošanai;
- Pēc Lielbritānijas izstāšanās gaidāms 21 mēnesi ilgs pārejas periods;
- Bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons balsos pret vienošanos, jo uzskata, ka pieaugs Īrijas ietekme Ziemeļīrijā;
- Ja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja valdības ministrus nepārliecinās, var iestāties dziļāka politiskā krīze.
Britu raidorganizācija BBC ziņo, ka Lielbritānijas un ES pārstāvjiem izdevies panākt vienošanos par “Brexit” nosacījumiem. Žurnālisti informē, ka abu pušu sarunvedēji par “Brexit” līguma nosacījumiem vienojušies tehniskā līmenī, kas nozīmē, ka ir saskaņots sākotnējais dokumenta teksts. Tehniskā līmenī panāktā vienošanās paredz risinājumu arī Īrijas un Ziemeļīrijas robežas atjaunošanai, kam būtu jānotiek Lielbritānijas aiziešanas no ES gadījumā. Robežu atjaunošana radītu lielas grūtības gan biznesam, gan vienkāršajiem iedzīvotājiem.
Jaunā vienošanās paredz, ka Lielbritānija paliks muitas savienībā ar ES līdz brīdim, kad atradīs pastāvīgu risinājumu. Tas ļaus neslēgt robežu, bet tas, visticamāk, arī nozīmētu, ka Lielbritānijai šajā laikā būs jāpakļaujas ES nosacījumiem. Tas visvairāk neapmierina vienošanās kritiķus. Īrijas mediji vēsta, ka uz robežas netiks izvietoti muitas posteņi vai citi šķēršļi, taču nesniedz komentārus, kā plānots nodrošināt preču un iedzīvotāju kontroli starp abām valstīm.
Daudzi Eiropas mediji jaunākos notikumus raksturo kā visbīstamāko brīdi visā Terēzas Mejas premjerēšanas laikā. Teju puse no 21 Mejas valdības ministriem vēl līdz otrdienas vakaram bija noskaņoti pret grūtās un ilgās sarunās panākto vienošanos ar ES, sakot, ka tas padarīs karalisti par ES vasaļu valsti.
Dokumentā arī paredzēts 21 mēnesi ilgs pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka nākamā gada 29. martā.
Jau vakar premjerministres Terēzas Mejas rezidencē Dauningstrītā ieradās vairāki ministri, bet kabineta sēde par panākto vienošanos plānota šodien. Neraugoties uz dažādu sabiedrības grupu aicinājumiem, valdība atkārtoti norādījusi, ka atkārtots referendums šajā jautājumā nenotiks.
Vēl pirms britu valdības sēdes izskan dažādi viedokļi gan pašu ministru, gan arī parlamenta deputātu vidū, kam arī nāksies balsot par šo piedāvājumu. Savu viedokli raidorganizācijai BBC izsaka Transporta ministrs Kriss Greilings. „Apsolījums ir ļoti skaidrs, ka mums ir jāpanāk tāds risinājums, kas izpilda „Brexit” prasības. Tas ir visas Lielbritānijas interesēs. Un viss Ministru kabinets ir pārliecināts, ka tas ir pareizais ceļš,” norādīja Greilings.
Savukārt bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs, tagad parlamenta deputāts Boriss Džonsons atzinis, ka balsos pret šo vienošanos, jo tā paredz, ka pēc sadalīšanās Dublinai būs lielāka ietekme Ziemeļīrijas valdībā nekā Londonai. "Es neredzu iespēju to atbalstīt no demokrātijas viedokļa un kā to varētu atbalstīt Ziemeļīrijas unionisti, un kā to vispār var atbalstīt, ja ticat šīs valsts politiskajai un ekonomiskajai brīvībai,” teicis Džonsons.
Ja notiek tā, ka Terēzai Mejai tomēr izdodas panākt valdības atbalstu, tad jau pēc nedēļas, visticamāk, 25. novembrī Briselē varētu sasaukt īpašu ES valstu vadītāju samitu un parakstīt vienošanos, lai varētu turpināt tālāko procesu, kas paredz vēl balsojumu britu un dalībvalstu parlamentos un Eiropas parlamentā. Ja Terēzai Mejai tomēr neizdodas ministrus pārliecināt, tad var iestāties dziļāka un ilgāka politiskā krīze un ievilkties neskaidrību periods, iespējams, var krist arī valdība.
Jau no otrdienas vakara premjerministre valdības ministrus ir aicinājusi sevi uz personiskām pārrunām un visu nakti ministri ir lasījuši vienošanās dokumentu, kas, kā saka zinātāji, esot vairāk nekā 400 lappušu garš. Premjerministre Terēza Meja ir centusies ieskaidrot, ka vienošanās neatbalstīšana un vēl ilgāka kavēšanās varētu novest pie tā saucamā „cietā” „Brexit”, kas būtu ļoti smags trieciens ekonomikai.
Lielbritānijas valdības sēde ir paredzēta plkst.14.00 pēc Lielbritānijas laika - plkst.16.00 pēc Latvijas laika. Jau trešdienas rītā Briselē kopā ir nākuši ES dalībvalstu vēstnieki, lai izrunāto aktuālāko situāciju. Reaģējot uz ziņām, ka Lielbritānijas un ES sarunvežu starpā ir panākta vienošanās, ir cēlusies britu mārciņas vērtība.
KONTEKSTS:
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
