Atklātībā turpina nonākt arvien jauna informācija par ASV Nacionālās Drošības aģentūras aktivitātēm, kuru nopludinājis bijušais ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes darbinieks Eduards Snoudens. Šoreiz publiskotie dati liecina, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Šādas ziņas izsaukušas Vācijas valdības vadītājas satraukumu un neapmierinātību.
Merkele paziņojusi, ka amerikāņu rīcība ir absolūti nepieņemama, un, ja šāda informācija ir patiesa, tiek pamatīgi iedragāta uzticēšanās sabiedroto starpā.
Vācijas kanclere jau sazinājusies ar ASV prezidentu Baraku Obamu, pieprasot detalizētus paskaidrojumus. Merkeles biroja paziņojumā norādīts, ka sabiedroto starpā nedrīkst būt nekādas valdības vadītāju izsekošanas un šāda prakse nekavējoties ir jāpārtrauc. Angelas Merkeles un Baraka Obamas telefonsarunu steidzīgi komentējis arī Baltais nams.
Tā preses pārstāvis Džejs Kārnijs apgalvojis, ka kancleres telefonsarunas netiek noklausītas.
„Prezidents ir apliecinājis kanclerei, ka Savienotās Valstis nenoklausās un nenoklausīsies kancleres telefonsarunas," norādīja Baltā nama pārstāvis.
"Savienotās valstis augstu vērtē mūsu ciešo sadarbību ar Vāciju ļoti plašā ar drošības izaicinājumiem saistītā jautājumu lokā. Prezidents ir atgādinājis, ka mēs pārskatām veidus, kā Savienotās Valstis iegūst izlūkošanas informāciju, lai sabalansētu mūsu pilsoņu un sabiedroto drošību ar mūsu cilvēku privātumu. Abi līderi ir vienojušies pastiprināt izlūkošanas dienestu sadarbību ar mērķi aizsargāt abu valstu un mūsu sabiedroto drošību, kā arī mūsu pilsoņu privātumu," sacīja Džejs Kārnijs.
Kā norāda virkne vācu un citu rietumvalstu preses izdevumu, šādi Baltā nama apgalvojumi gan neapstiprina, ka kancleres sarunas nav noklausītas iepriekš. Ietekmīgais izdevums „Sueddeutsche Zeitung" norāda, ka šis skandāls ir trieciens pašā Merkeles politiskajā sirdī, ņemot vērā arī faktu, ka kanclere ir dzimusi Austrumvācijā, kur telefonu noklausīšanās bija ļoti izplatīta. Otrkārt, šī gada jūnijā, kad pirmo reizi izskanēja ziņas par iespējamo Vācijas pilsoņu izspiegošanu, Merkele uz šādiem apgalvojumiem reaģēja visai skeptiski, izpelnoties savu politisko oponentu kritiku.
Gadījums ar Angelu Merkeli, visticamāk, vēl vairāk iedragās arī SV prezidenta Baraka Obamas reputāciju, jo līdzīgas apsūdzības nākušas arī no Meksikas, Brazīlijas un citu valstu līderiem. Nedēļas sākumā Obamam nācās atbildēt arī uz neērtiem Francijas prezidenta Fransuā Olānda jautājumiem.
Sagaidāms, ka ASV spiegošanas programmas nokļūs uzmanības centrā arī šajās dienās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības līderu samitā. Iepriekš jau esam ziņojuši, ka jautājums par personu datu aizsardzību ir viens no strīdus punktiem arī Eiropas Savienības un ASV sarunās par pasaulē apjomīgākā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu.
Taču Eiropas Savienības samita dienaskārtībā tomēr priekšroka tiek dota citiem jautājumiem. Viens no šādiem tematiem ir Eiropas digitālā attīstība, kuras mērķis ir dot stimulu Eiropas ekonomikai un palīdzēt Eiropas pilsoņiem un uzņēmējiem iegūt pēc iespējas lielāku labumu no digitālajām tehnoloģijām. Eiropas Padome ir norādījusi, ka investīcijas digitālajā ekonomikā ir vitāli svarīgas ekonomikas veicināšanai. Sagaidāms, ka sanāksmes laikā Lielbritānija aktualizēs jautājumus par Eiropas Komisijas noteikumiem, kas kavē mazo uzņēmēju darbību un attīstību. Eiropas Komisija jau atzinusi, ka, iespējams, dažu likumu izstrādē tā ir gājusi pārāk tālu, paužot apņēmību laika gaitā atvieglot vairākus no pieņemtajiem likumiem.
