Līdz šim vizīte bija paredzēta maijā, bet Andris Bērziņš to lūdz pārcelt uz vēlāku laiku, jo šobrīd neesot piemērots laiks. To intervijā Latvijas Radio kanālam "pieci.lv" apstiprināja arī pats prezidents. Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode no jebkādiem komentāriem par šo situāciju atsakās.
Šobrīd nav piemērotākais brīdis, lai Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils apmeklētu Latviju. Tā Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio kanālam "pieci.lv" skaidroja savu lūgumu Maskavas patriarham pārcelt vizīti Latvijā. Lēmumu parakstīt vēstuli Krievijas patriarham Bērziņš esot pieņēmis kopā ar padomniekiem vēl 17. martā.
„Mēs novērtējām to situāciju, jo tas arī bija pēc 16. marta, un skatoties, kā tas viss attīstās.. Protams, pamats bija Ukraina un Krievijas agresīvā rīcība tur. Protams, ļoti bija grūti prognozēt situācijas attīstību tur, bet šodien es varu droši teikt, ka mēs bijām pietiekami tālredzīgi un attiecīgi rīkojāmies,” sacīja Valsts prezidents.
Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme vēstuli ir oficiāli nodevusi Krievijas Pareizticīgās baznīcas Ārējo baznīcas sakaru nodaļas vadītājam, Volokolamskas metropolītam Ilarionam. To apstiprina arī paziņojums Krievijas Pareizticīgās baznīcas oficiālajā mājas lapā internetā. Tomēr interesanti, ka par vēstules un tikšanās saturu šajā interneta vietnē nekas nav minēts.
Savukārt Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.
Lai gan Kirils nav politiska amatpersona, bet garīgais līderis, viņa vizīte tik un tā ir oficiāla un ielūgumu ir izteicis prezidents, atgādina Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. „Eiropadome jau 21. martā lēma atcelt visas tās vizītes un tikšanās, kas ir paredzētas augstākajā līmenī. Tā kā Latvija šeit iekļaujas kopējā ES politikā attiecībā pret Krieviju,” norāda Eihenbaums.
Maskavas Pareizticīgā baznīca pēdējos gados ir cieši satuvinājusies ar Krievijas oficiālo varu, saka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns. „Protams, ka pareizticība Krievijā, kā vienmēr tās vēsturē, ir bijusi pietuvināta valsts varai. Kirils ir 2012. gadā Putina ēru saucis par Dieva brīnumu. Un arī ir daudzi Pareizticīgās baznīcas izteikumi, kas slavē Putina režīmu,” norāda Tēraudkalns.
Maskavas Pareizticīgās baznīcas attieksme pret notikumiem Krimā bija neviennozīmīga. No vienas puses, Kirils neesot vēlējies sarežģīt attiecības ar tām pareizticīgo baznīcām, kas atrodas Ukrainā. Bet no otras - nevarēja nostāties arī pret Putinu. „Ja mēs skatāmies Kirila vēstījumu saistībā ar Ukrainas notikumiem, kuru nolasīja daudzās pareizticīgo baznīcās, ieskaitot Latviju, tad tas ir ļoti diplomātisks teksts. Tajā parādās, ka patriarham ir jālaipo starp dažādām pusēm. […] Un Kirils, lai arī caur puķēm, tomēr ir paudis savu atbalstu Krievijas politikai,” atzīst Tēraudkalns.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicies, ka lūgums pārcelt vizīti nevar būtiski ietekmēt abu valstu attiecības, jo Krievijas rīcība, anektējot Krimu, tās esot ietekmējusi daudz vairāk.
