Sadaļas Sadaļas

Iesaldēta ES un Kosovas vienošanās par serbu tiesību paplašināšanu

Kosova, kas jau vairākus gadus ir atguvusi neatkarību no Serbijas, joprojām cīnās par savu vietu starptautiskajā arēnā. Ne visas Eiropas Savienības (ES) valstis atzīst Kosovas neatkarību, un tagad valstij nav arī izdevies iestāties UNESCO. Ar Serbiju attiecības Kosovai joprojām ir sarežģītas, un nesen tā ir apturējusi ar Eiropas Savienību panākto vienošanos, kas atļauj lielākas tiesības pašvaldībām, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir serbi.

Eiropas Savienība jau ilgstoši cenšas Kosovu un Serbiju nosēdināt pie viena sarunu galda, lai pēc sāpīgās atšķelšanās abas varētu pamazām nogludināt sadarbības ceļu. It īpaši svarīgi tas ir Serbijai, kura mērķtiecīgi dodas Eiropas Savienības dalībvalsts virzienā, bet tai viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir sakārtotas attiecības ar bijušo provinci Kosovu.

Taču pamatīgu sprunguli šī rata riteņos ir metusi Kosovas Konstitucionālā tiesa, lemjot iesaldēt sarunās ar Eiropas Savienību panākto vienošanos par lielākām tiesībām pašvaldībām, kurās lauvas tiesa iedzīvotāju ir serbi. Šo lēmumu tiesa pieņēma īsi pēc tam, kad ar jaunāko ziņojumu par Eiropas Savienības paplašināšanos un Balkānu valstu progresu klajā nāca Eiropas Komisija, tieši šo vienošanos Kosovas un Serbijas starpā nodēvējot par būtisku ieguvumu.

„Serbija ir pabeigusi likuma varas rīcības plānus, panākusi vissvarīgākās vienošanās ar Kosovu un ir uzlabojusi reģionālās saiknes, kā arī īsteno ambiciozas ekonomiskās reformas un tikusi galā ar bezprecedenta bēgļu pieplūdumu ārkārtīgi grūtos apstākļos,'' saka paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.

Lielākas tiesības nozīmētu to, ka Serbijai joprojām būtu ļauts finansiāli atbalstīt Kosovā mītošās serbu kopienas. Tiesa gan, tas izraisīja tūlītēju negatīvu reakciju, un Kosovas galvaspilsētas Prištinas ielās pat izcēlās vardarbīgas sadursmes. Tā rezultātā Kosovas prezidente Atifete Jahjaga lūdza Konstitucionālo tiesu izvērtēt, vai šāda vienošanās ar Eiropas Savienību atbilst valsts Konstitūcijai. Un tā tagad lēmusi, ka neatbilst. Vienošanās tagad ir iesaldēta līdz 2016. gada 12. janvārim.

Eiropas Komisija notikušo nekomentē, norādot, ka neiejaucas tiesu lēmumos, tomēr piebildusi, ka sagaida vienošanās izpildīšanu, jo abas puses par to esot atbildīgas. Serbijas vara Kosovas rīcību nodēvējusi par draudiem reģiona stabilitātei.

Protams, ka šis lēmums sarežģī ne tikai Kosovas un Serbijas, bet arī Kosovas un Eiropas Savienības attiecības, tā kā vēl pirms pāris nedēļām abas puses parakstīja ilgi gaidīto Stabilizācijas un asociācijas līgumu. Vienošanos slēdza Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni un Kosovas premjerministrs Isa Mustafa, kā arī Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns.

Mogerīni toreiz norādīja, ka šī vienošanās atklāj jaunu fāzi Eiropas Savienības un Kosovas attiecībās.

Kosova līdzīgi kā Serbija arī ar laiku vēlas iestāties Eiropas Savienībā, taču pagaidām vēl līdzīgi kā Bosnija un Hercegovina ir potenciālo kandidātu grupā, toties Serbija jau ir pilntiesīga kandidātvalsts. Kosovas neatkarību joprojām neatbalsta piecas no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viena no tām ir arī Spānija, no kuras draud atdalīties Katalonija. Kosova arī pirms dažām dienām saņēmusi dalības atteikumu no Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas – UNESCO.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt