Sadaļas Sadaļas

Ieroči, «melnais zelts» un privāta sala Āfrikā: kā «dāņu kurmis» iefiltrējās Ziemeļkorejas netīrā biznesa darījumos

Ziemeļkorejas ieroču cenu katalogs, salas pirkšana Ugandā pagrīdes ieroču ražotnes ierīkošanai, 10 gadus ilga operācija un iefiltrēšanās Ziemeļkorejas ieroču un narkotiku dīleru izveidotajos tīklos starptautisko sankciju apiešanai. Tas viss vērojams dāņu režisora Madsa Brigera dokumentālajā filmā “Spiegs: Slepenā misija Ziemeļkorejā”.

Tas, ka Ziemeļkorejas Kimu dinastijas izveidotais komunistiskais režīms, pakļauts starptautiskajām sankcijām, jau izsenis meklējis un atradis ceļus to apiešanai, nav noslēpums. Tas attiecas gan uz naftas piegādēm, gan naudas plūsmu, kas Phenjanai tik ļoti nepieciešama savas kodolieroču un raķešu programmas attīstīšanai. Starp naudas avotiem ir narkotiku un ieroču melnais tirgus. Ieroču tirdzniecība darbojas, slepus veicot munīcijas, bruņojuma detaļu, speciālistu un darbaspēka piegādes. Piemēram, piegādājot Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam sastāvdaļas ķīmisko ieroču ražošanai.

Narkotikas un ieroči Ziemeļkorejas režīma melnajā kasē ienes simtiem miljonu ASV dolāru.

Piedāvājumā tanki un raķetes

Dokumentālā filma “Spiegs: Slepenā misija Ziemeļkorejā” sniedz nebijušu un nepastarpinātu ieskatu, kā šīs shēmas darbojas praktiski. Dāņu piedzīvojumu meklētājs Ulriks Larsens iefiltrējas Eiropā bāzētajās “Ziemeļkorejas draugu asociācijās”, ceļo uz Phenjanu, desmit gadu laikā soli pa solim iekļūstot Ziemeļkorejas ieroču melnā tirgus darboņu uzticības personu lokā.

Tas nes augļus 2017.gada janvārī, kad Phenjanas pievārtē noplukuša nama pagrabā ierīkotā greznā restorānā Larsenam kopā ar “investoru” (viltus biznesmeni “Džeimsa kungu”) tiek sarīkota tikšanās ar augstu stāvošiem Ziemeļkorejas ieroču rūpniekiem.

Šis ir laiks, kad pēc diviem kodolizmēģinājumiem ANO sankciju loks ap Ziemeļkoreju savilcies vēl ciešāks, ASV prezidenta amatā stājas Donalds Tramps, un nākamie mēneši nesīs strauju situācijas saasināšanos Korejas pussalā, to novedot uz kara sliekšņa.

Šīs tikšanās laikā pagraba restorānā gluži kā ēdienkarte vai mēbeļu katalogs tiek izsniegta Ziemeļkorejas ieroču cenu lapa – ASV dolāros un angļu valodā. Katalogā klientam draudzīgā un pārskatāmā veidā var iepazīties ar Ziemeļkorejas pakalpojumiem. Piedāvājumā tanki, raķetes, to palaišanas iekārtas, dažādi munīcijas un bruņojuma tipi ar fotogrāfijām un tehniskajiem raksturlielumiem. Piemēram, uzzinām, ka 2017. gada janvārī Ziemeļkoreja piecas “Scud” tipa raķetes ar 1350 km darbības rādiusu piedāvājusi nopirkt par nepilniem 25 miljoniem ASV dolāru.

Viltus biznesmenis “Džeimsa kungs” paraksta līgumu, un tas paredz, ka Ziemeļkoreja uzbūvēs “militārā aprīkojuma un medikamentu” ražotni kādā trešajā valstī un nodrošinās tās darbošanos.

Izvēle krīt uz Ugandu. Tur tiek nolemts nopirkt salu Viktorijas ezerā, kas ir lielākais ezers Āfrikā. Oficiālais mērķis ir uzbūvēt kūrortu, bet patiesais – pagrīdes fabriku ieroču un narkotiku ražošanai. Ziemeļkorejiešu rīcības plāns šķiet jau iestrādāts, drīz vien jau sagādāti meti ar plānojumu, kurā iekļauts arī pašiem savs lidmašīnu skrejceļš.

Nafta pret ieročiem

Tas viss varētu šķist neticami, taču Kima režīmam Āfrikā jau bijis līdzīgs projekts. Namībijā kādās slēgtās vara raktuvēs Ziemeļkoreja bija ierīkojusi munīcijas ražotni, bet ziemeļkorejieši oficiāli ieradās šajā valstī, lai celtu pieminekļus.

Dokumentālajā filmā notikumu attīstība kļūst vēl interesantāka, kad ziemeļkorejieši lūdz “Džeimsa kungam”, vai viņš varētu palīdzēt ar lādiņu un bumbu nogādi uz jau minēto Sīriju – acīmredzot 2017. gadā Phenjanai ar to bija radušies lielāki sarežģījumi. Lai to apspriestu, tikšanās tiek noorganizēta Pekinā.

Tāpat redzam ieskatu par veidiem, kā, pārkāpjot starptautisko sankciju režīmu, Ziemeļkorejai tiek piegādāta nafta. Ulriks Larsens un “Džeimsa kungs” tiek iesaistīti shēmā, kas paredz – “Džeimsa kungs” samaksās kādam Jordānijas biznesmenim, kurš piegādās naftu Ziemeļkorejai, savukārt Ziemeļkoreja tad atlīdzinās Džeimsa kungam “graudā”, piegādājot ieroču daļas uz Ugandas salu. Noprotams, ka minētais Tuvo Austrumu biznesmenis Phenjanai naftu piegādājis ne pirmo reizi. Ar slepeno kameru nofilmētā sarunā 2018. gadā birojā Jordānijas galvaspilsētā Ammānā viņš stāsta, ka, tankkuģim dodoties uz Ziemeļkoreju, pa ceļam tiek mainīti dokumenti, bet katru reizi pēc atkuģošanas atpakaļ tankerim tiek nomainīts nosaukums, lai apietu iekļaušanu “melnajā sarakstā”.

Neatbildēti jautājumi

Apskatnieki gan norādījuši, ka par šo Madsa Brigera filmu ir vairāki neatbildēti jautājumi. Piemēram, par galvenā varoņa Ulrika Larsena motivāciju, kurš, kā noprotams, pēc savas iniciatīvas no bijušā pavāra kļuva par spiegu jeb “kurmi”, iefiltrējoties ziemeļkorejiešu ieroču “melnā tirgus” tuneļos. Pārsteidz arī Ziemeļkorejas amatpersonu un ieroču dīleru uzticēšanās un nespēja noskaidrot, ka “Džeimsa kungs” ir viltus biznesmenis un patiesībā šāds personāžs nemaz neeksistē.

Taču kopumā eksperti atzīst, ka dokumentālā filma ir ticama, arī iesaistītās personas ir reālas. Piemēram, Alehandro Kao de Benoss – spāņu aristokrāts ar ciešām saitēm ar Ziemeļkorejas režīmu, Spānijā bāzētās „Ziemeļkorejas draugu asociācijas” dibinātājs, pirms dažiem gadiem arestēts par ieroču kontrabandu.

Kā teica filmai piesaistītā eksperte, britu izlūkdienesta “MI5” bijusī aģente Annija Makhona: “Iespējams, iespaidīgākā privātā izlūkošanas operācija, par kādu esmu dzirdējusi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt