Korneliusštrāse ir viena no Diseldorfas galvenajām transporta artērijām. Un arī viena no “indīgākajām” ielām Vācijā. Gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka šeit piesārņojums ar slāpekļa dioksīdu pat par pusi pārsniedz ES maksimāli pieļaujamo līmeni. Šāds piesārņojums kairina elpceļus un izraisa to iekaisumu. Ik gadus tā dēļ Eiropā priekšlaicīgi mirst desmitiem tūkstošu cilvēku, tā argumentē Eiropas Komisija. Piesārņojuma avots? Sākot no ražotnēm līdz pat kuģiem un apkures sistēmām.
Tomēr pilsētās galvenais indētājs ir dīzeļauto. Drīzumā situācija varētu mainīties. Iespējams, automobiļiem ar dīzeļmotoriem tiks aizliegts braukt pa Diseldorfas noslogotākajām ielām. To tiesas ceļā panākuši vides aizsargi.
“Kamēr nav atrasta iespēja, kā “netīros” transporta līdzekļus padarīt “tīrus”, mums jānodrošina, ka tie vairs nebrauc.
Pārējās iniciatīvas, kas iekļautas pašvaldību gaisa piesārņojuma mazināšanas plānos, ir ilgtermiņa pasākumi. Piemēram, elektromobilitātes veicināšana, jaunu transporta sistēmu būve - paies gadi, līdz tie iedarbosies. Līdz šim trūcis pasākumu, kā ierobežot piesārņojumu īstermiņā. Abi pēdējie tiesu spriedumi šādu instrumentu sniedz, pasakot: jā, var pielietot braukšanas aizliegumus,” saka Vides aizsardzības organizācijas “Deutsche Umwelthilfe” satiksmes un gaisa piesārņojuma ierobežošanas nodaļas vadītāja Doroteja Zāra.
Diseldorfas pilsētas vadība gan šādu liegumu nekad nav vēlējusies ieviest.
Tas ir tieši nevalstiskās organizācijas - dabas sargu nopelns. Saņēmusi noraidījumu no pilsētas vadītājiem, organizācija “Deutsche Umwelthilfe” iesūdzēja tiesā nu jau 10 Vācijas pašvaldības par ilggadīgiem piesārņojuma normu pārkāpumiem. Tostarp Diseldorfu.
Tiesas nosprieda — ja pašvaldības nespēj uzturēt pietiekami tīru gaisu citādi, tad piespiedu kārtā jāsamazina dīzeļauto skaits. Vācijas Federālā Administratīvā tiesa nesen spriedumā apstiprināja, ka pilsētas tā patiesi drīkst rīkoties. Piemēram, Hamburga jau aprīlī ieviesīs dīzeļauto braukšanas ierobežojumus atsevišķās ielās. Septembrī aizliegumi, iespējams, varētu parādīties arī Štutgartē.
Taču Diseldorfa nolēmusi nesteigties. Vispirms centīšoties mazināt piesārņojumu, palielinot elektroautobusu skaitu un pārsēdinot privāto auto vadītājus uz sabiedrisko transportu. Šim nolūkam pilsēta grasās pazemināt brauciena cenas piepilsētas transportā. “Mēs pašlaik ceram, ka ar šo pasākumu kopumu varam novērst to, ka Diseldorfā tiek ieviests braukšanas aizliegums,” norāda Diseldorfas apgabala valdības viceprezidents Rolands Šlapka.
Par slāpekļa dioksīda normu gadiem ilgu ignorēšanu Vācija saņēmusi brīdinājumus arī no Eiropas Komisijas.
Valstij draud prasība Eiropas Savienības Tiesā. Lai no tās izvairītos, Vācija nesen Eiropas Komisijai iesniedza jaunu plānu, kurā kā viens no pasākumiem paredzēta bezmaksas transporta ieviešanas testēšana piecās pilsētās. No otras puses: Vācija drīzāk ir pirmrindniece, uzņemoties atbildību par piesārņojuma ierobežošanu.
Slāpekļa dioksīda robežvērtības pārkāpj lielākā daļa Eiropas Savienības valstu. Arī Latvija. Brīdinātas tikušas arī Francija, Spānija, Itālija un Lielbritānija.
“Līdzīgi tiesu procesi kā Vācijā notikuši arī Lielbritānijā. Arī tur valdība bijusi spiesta mainīt gaisa piesārņojuma ierobežošanas plānus,” sacīja Zāra. “Francijā arī ir tāda pati problēma. Tomēr tur organizācijas acīmredzot ir mazāk aktīvas. Nezinu, kāpēc. Mūsu organizācija, salīdzinājumā ar citiem, ir labi juridiski nodrošināta. Cenšamies apmainīties ar pieredzi ar līdzīgām nevalstiskajām organizācijām visā Eiropā, lai arī tās informētu, kādas ir juridiskās iespējas, lai panāktu vides aizsardzības likumu ievērošanu. Ir bijušas vairākas sekmīgas sūdzības Nīderlandē un Čehijā,” norādīja Zāra.
Tikmēr Diseldorfas centrālajā auto tirdzniecības placī paveras neparasta aina.
16 auto salonos atrodas tūkstošiem pārdošanā izliktu automašīnu. Un - klusums kā kapsētā. Gandrīz neviena pircēja.
Kā stāsta tirgotāji, viņi nespējot atcerēties, kad vēl pagātnē šo plašo teritoriju darba laikā redzējuši tik tukšu kā pēdējās dienās. Klienti, nobijušies no pretrunīgās informācijas, esot nolēmuši nogaidīt. Pagaidām: ne pirkt, ne pārdot. Kurš maksās par zaudējumiem dīzeļdzinēju auto īpašniekiem, ja aizliegumi vērsīsies plašumā arī citur Eiropā, un ciktāl tie būtu jāuzņemas autoražotājiem – šis ir jautājums, kas Vācijas valdībai patlaban sagādā īpaši lielas galvassāpes.
