Lūgums pēc palīdzības kādai mammai ar trim maziem bērniem grūtā situācijā parādījās vienā no sociālā tīkla “Facebook” labdarības lapām. Pēc attiecību pārtraukšanas ar vardarbīgu dzīvesbiedru, sieviete dzīvi sākusi no nulles, viena rūpējas par bērniem, un vajadzīgi materiāli dzīvokļa remontam.
Tomēr līdz ar vēlmi palīdzēt daudzu sašutumu raisīja fakts, ka fotogrāfijās redzamās acīmredzami nolietotās telpas, kurās vajadzīgs kapitālais remonts, ir pašvaldības piešķirts dzīvoklis.
Jaunā dzīvokļa saimniece gan cerīgi skatās nākotnē, ir priecīga arī par šo iespēju un ar labu cilvēku palīdzību cer tajā iekārtoties. Pati remontu gan atļauties nevarētu, bet arī nevarēja atļauties no piedāvājuma atteikties. Līdz šim ar visiem trim bērniem dzīvoja vienistabas dzīvoklī.
“Man bija iespēja atteikties no dzīvokļa, bet es to neizdarīju tamdēļ, ka nebija garantijas, ka būs nākamais piedāvājums, kā arī nebija skaidrs, kāds viņš būs. Tie dzīvokļi ir tādi, kādi tie ir – ne tikai mūsu pašvaldībā, bet arī citās. No tā neizbēgt,” saka sieviete.
Iecavas pašvaldībā, kurā ir šis gadījums, par situāciju runā nelabprāt un intervijai deleģē Dzīvokļu komunālās saimniecības vadītāju, kas atbild par šo dzīvokļu apsaimniekošanu un uzskaiti. “Viņa piekrita. Viņai tika parādīts dzīvoklis, viņa varēja vienkārši atteikties un gaidīt kaut ko labāku. Bet nu nav jau tā, ka mums būtu izremontēti dzīvokļi,” norāda Iecavas Dzīvokļu komunālās saimniecības vadītājs Jānis Feldmanis.
Pašvaldība katrā konkrētā gadījumā varot lemt par papildu līdzekļiem remontam, bet neesot bijis tāda iesnieguma.
Visos gadījumos automātiski piedāvāt jau dzīvošanai gatavu dzīvokli ar minimālo standartu, komunālās saimniecības vadītāja ieskatā, nav pamata.
Pašvaldība jau piedāvājot dzīvokļus par ļoti zemu īres maksu. “Tas ir mans subjektīvais viedoklis, kā cilvēkam, kam neviens nepalīdz. Man arī ir bērni, ģimene, es arī strādāju. Mēs jau bijām vienā iekārtā, kur visu dalīja par velti. To, kā viņa beidzās, jūs labi zināt!” pauž Feldmanis.
Iecavas Sociālajā dienestā saka – nav tā varā noteikt, kādus dzīvokļus pašvaldība piešķir. Bet savās iespēju robežās dienests palīdzot iekārtoties. “Ir jau tā – ja cilvēks saka, ka to dzīvokli grib un var sakārtot, tad vai nu viņš piesaista draugus vai arī radiniekus. To jau tanī brīdī viņam neviens nejautā, un tajā brīdī tas arī nav tik būtiski,” stāsta Iecavas Sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale.
Šī nav pirmā reize, kad pašvaldības piešķirto dzīvokļu kvalitāte raisa negatīvu rezonansi. Arī “Panorāmā” stāstīts, kā turīgajā Babītē bāreņiem dzīvoklis tika piedāvāts meža vidū ar iespēju nomazgāties pie akas vai dīķī.
Bet pērn janvārī Jūrmala nokļuva uzmanības lokā pēc tam, kad ģimenei dzīvokli piedāvāja mājā ar antisanitāriem apstākļiem.
Jau toreiz Tiesībsargs norādīja – šī jautājuma sakārtošanai trūkt sistēmiskas pieejas valsts līmenī. Dzīvošanai derīgs – tas ir viss, ko par kritērijiem pašvaldības piešķirtam dzīvoklim pasaka likums. Bet kā to saprast - katrs interpretē pa savam. Tuvākajā laikā detalizētāku kritēriju arī nebūs.
“Šeit tas ir jautājums par pašvaldības izpratni, par pašvaldības prioritātēm un atbildību savu iedzīvotāju priekšā. Nevienā normatīvajā aktā mēs nevarēsim ierakstīt, kas ir dzīvojamā telpa, kas ir derīga dzīvošanai. Mēs nevaram uzskaitīt sīki un smalki katru šo niansi,” uzsver Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka (“Vienotība”).
Tikmēr Pašvaldību savienībā atgādina – savulaik šāda palīdzība bija valsts un pašvaldības solidāra atbildība. Bet krīzes laikā vārds - valsts - no likuma izņemts. Turklāt arī jaunus mājokļus pašvaldība tik vienkārši nemaz celt nedrīkstot.
“Mūsu mīļā valsts ir attiekusies no solidārās atbildības,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. “Šeit ir jautājums, ka šai sociālajai daļai jau nu gan vajadzētu būt risināmai solidārā veidā. Pretējā gadījumā pašvaldības risina šo dzīvojamo fondu pēc pārpalikuma principa. Mums ir vesela virkne uzraugošo institūciju, kā Valsts kontrole, Konkurences padome, baņķieru asociācijas, kas visas uzskata, ka nodarboties ar komercdarbību, tas ir, ar dzīvokļu būvniecību, ir aizliegts,” saka Salmiņš.
Pašvaldību un valsts institūcija sarunas par šiem jautājumiem šogad gan turpināšoties.
