Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Trīs bērnu mātei piešķir dzīvokli ļoti sliktā stāvoklī

Iecavā trīs bērnu mātei piešķir dzīvokli ļoti sliktā stāvoklī

Rezonansi sociālajos tīklos šonedēļ raisīja situācija Iecavā, kur pašvaldība trīs bērnu mātei piešķīrusi ļoti sliktā stāvoklī esošu dzīvokli. It kā pašvaldība savu funkciju ir izpildījusi, bet dzīvoklī dzīvot nevar un sievietei jālūdz nauda remontam citiem. Šis nav pirmais tāds gadījums. Arī "Panorāmā" vairākkārt stāstīts, ka atbildību valsts un pašvaldības institūcijas cita citai “futbolē”, bet risinājumu nepiedāvā.

Lūgums pēc palīdzības kādai mammai ar trim maziem bērniem grūtā situācijā parādījās vienā no sociālā tīkla “Facebook” labdarības lapām. Pēc attiecību pārtraukšanas ar vardarbīgu dzīvesbiedru, sieviete dzīvi sākusi no nulles, viena rūpējas par bērniem, un vajadzīgi materiāli dzīvokļa remontam.

Tomēr līdz ar vēlmi palīdzēt daudzu sašutumu raisīja fakts, ka fotogrāfijās redzamās acīmredzami nolietotās telpas, kurās vajadzīgs kapitālais remonts, ir pašvaldības piešķirts dzīvoklis.

Jaunā dzīvokļa saimniece gan cerīgi skatās nākotnē, ir priecīga arī par šo iespēju un ar labu cilvēku palīdzību cer tajā iekārtoties. Pati remontu gan atļauties nevarētu, bet arī nevarēja atļauties no piedāvājuma atteikties. Līdz šim ar visiem trim bērniem dzīvoja vienistabas dzīvoklī.

“Man bija iespēja atteikties no dzīvokļa, bet es to neizdarīju tamdēļ, ka nebija garantijas, ka būs nākamais piedāvājums, kā arī nebija skaidrs, kāds viņš būs. Tie dzīvokļi ir tādi, kādi tie ir – ne tikai mūsu pašvaldībā, bet arī citās. No tā neizbēgt,” saka sieviete.

Iecavas pašvaldībā, kurā ir šis gadījums, par situāciju runā nelabprāt un intervijai deleģē Dzīvokļu komunālās saimniecības vadītāju, kas atbild par šo dzīvokļu apsaimniekošanu un uzskaiti. “Viņa piekrita. Viņai tika parādīts dzīvoklis, viņa varēja vienkārši atteikties un gaidīt kaut ko labāku. Bet nu nav jau tā, ka mums būtu izremontēti dzīvokļi,” norāda Iecavas Dzīvokļu komunālās saimniecības vadītājs Jānis Feldmanis.

Pašvaldība katrā konkrētā gadījumā varot lemt par papildu līdzekļiem remontam, bet neesot bijis tāda iesnieguma.

Visos gadījumos automātiski piedāvāt jau dzīvošanai gatavu dzīvokli ar minimālo standartu, komunālās saimniecības vadītāja ieskatā, nav pamata.

Pašvaldība jau piedāvājot dzīvokļus par ļoti zemu īres maksu. “Tas ir mans subjektīvais viedoklis, kā cilvēkam, kam neviens nepalīdz. Man arī ir bērni, ģimene, es arī strādāju. Mēs jau bijām vienā iekārtā, kur visu dalīja par velti. To, kā viņa beidzās, jūs labi zināt!” pauž Feldmanis.

Iecavas Sociālajā dienestā saka – nav tā varā noteikt, kādus dzīvokļus pašvaldība piešķir. Bet savās iespēju robežās dienests palīdzot iekārtoties. “Ir jau tā – ja cilvēks saka, ka to dzīvokli grib un var sakārtot, tad vai nu viņš piesaista draugus vai arī radiniekus. To jau tanī brīdī viņam neviens nejautā, un tajā brīdī tas arī nav tik būtiski,” stāsta Iecavas Sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale.

Šī nav pirmā reize, kad pašvaldības piešķirto dzīvokļu kvalitāte raisa negatīvu rezonansi. Arī “Panorāmā” stāstīts, kā turīgajā Babītē  bāreņiem dzīvoklis tika piedāvāts  meža vidū ar iespēju nomazgāties pie akas vai dīķī.

Bet pērn janvārī Jūrmala nokļuva uzmanības lokā pēc tam, kad ģimenei dzīvokli piedāvāja mājā ar antisanitāriem apstākļiem. 

Jau toreiz Tiesībsargs norādīja – šī jautājuma sakārtošanai trūkt sistēmiskas pieejas valsts līmenī. Dzīvošanai derīgs – tas ir viss, ko par kritērijiem pašvaldības piešķirtam dzīvoklim pasaka likums. Bet kā to saprast - katrs interpretē pa savam. Tuvākajā laikā detalizētāku kritēriju arī nebūs. 

“Šeit tas ir jautājums par pašvaldības izpratni, par pašvaldības prioritātēm un atbildību savu iedzīvotāju priekšā. Nevienā normatīvajā aktā mēs nevarēsim ierakstīt, kas ir dzīvojamā telpa, kas ir derīga dzīvošanai. Mēs nevaram uzskaitīt sīki un smalki katru šo niansi,” uzsver Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka (“Vienotība”).

Tikmēr Pašvaldību savienībā atgādina – savulaik šāda palīdzība bija valsts un pašvaldības solidāra atbildība. Bet krīzes laikā vārds - valsts - no likuma izņemts. Turklāt arī jaunus mājokļus pašvaldība tik vienkārši nemaz celt nedrīkstot.

“Mūsu mīļā valsts ir attiekusies no solidārās atbildības,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. “Šeit ir jautājums, ka šai sociālajai daļai jau nu gan vajadzētu būt risināmai solidārā veidā. Pretējā gadījumā pašvaldības risina šo dzīvojamo fondu pēc pārpalikuma principa. Mums ir vesela virkne uzraugošo institūciju, kā Valsts kontrole, Konkurences padome, baņķieru asociācijas, kas visas uzskata, ka nodarboties ar komercdarbību, tas ir, ar dzīvokļu būvniecību, ir aizliegts,” saka Salmiņš.

Pašvaldību un valsts institūcija sarunas par šiem jautājumiem šogad gan turpināšoties.

4 komentāri
ieva_w
ir nu gan nekaunība. 99,9999% Latvijas iedzīvotāju pašiem sev jāpērk vai jāīrē dzīvokļi, lai cik viņiem bērnu arī nebūtu. te iedod par velti un vēl nekaunas pretenzijas izvirzīt.
Anonīms lietotājs 18792
Runa ir par to, ka pašvaldības (īpaši bagātās) regulāri žēlojas par savu nespēju nodrošināt socialā dzīvojamā fonda rezervi plānotām un neplānotām vajadzībām - bērnu namu iemītnieku pēc 18 g.v., ugunsgrēkos cietušajiem, daudzbērnu soc riska ģimenēm, utt. Parasti, ja kaut kādi ūķi atrodas, tad tajos nav cilvēku cienīgi dzīves apstākļi. Pašvaldības saņem gan iedzīvotāju nodokļus, gan izlīdzināšanas fonda, gan budžeta maksājumus, tādēļ par līdzekļu trūkumu žēloties nedrīkstētu, tikai par pašu nespēju tos saprātīgi izlietot. Vaimanas par aizliegumu pašvaldībam pašām būvēt ir viegli atrisināmas, ja spēj sekot līdzi citu valstu pieredzei, - sociālos dzīvokļus pašvaldībai uzceļ tie privātie, kuri saņem būvatļaujas daudzdzīvokļu projektu attīstībai šīs pašvaldības teritorijā. Tik vienkārši, - gribi pelnīt ar dzīvokļu tirgošanu, jāprot legāli un solidāri pateikties par šo iespēju. Un no valsts te vairs nekas nav jāprasa, tikai no ekskluzīvo mājokļu pārdevējiem.
Anonīms lietotājs 17725
Dzīvoklis taču ir dabūts par velti, un savākt tos 1000Eur priekš budžeta varianta kosmētiskā remonta ir stipri vieglāk, kā pirmo iemaksu savējam, tapēc manuprāt te cepiens drusku nevietā.
Anonīms lietotājs 18792
Pašvaldību savienības padomniekam ieteiktu izbāzt degunu no mucas un apjaust, ka šīs lietas pasaulē jau sen ir atrisinātas, - pašvaldība IR SAIMNIEKS SAVĀ TERITORIJĀ un TĀ NOSAKA, KO un KUR DRĪKST BŪVĒT privātie daudzdzīvokļu projektu attīstītāji. Konkrēti: 1) pašvaldība nosaka, kāda līmeņa (ekskluzivitātes pakāpes) daudzdzīvokļu NĪ tās teritorijā drīkst būvēt privātie attīstītāji. Atbilstoši katram augsta līmeņa NĪ, attīstītājiem jāuzbūvē noteikts daudzums sociālā vai ekonomiskā līmeņa dzīvojamās platības un jānodod tā pašvaldības rīcībā. 2) par katru zemes gabalu, kuram pašvaldība izsniedz būvatļauju daudzdzīvokļu NĪ attīstītājam, tā saņem lielu, viereizēju, publiski zināmu samaksu, piem., 20% no zemes kadastra+10% no paredzamās NĪ vērtības.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti