Laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien Kremlī informēja valsts vadību par situāciju valstī, tikai ar dažiem vārdiem tika pieminēti notikumi, kas tobrīd risinājās Čečenijas galvaspilsētā Groznijā. Kamēr republikas prezidents Ramzans Kadirovs klātienē klausījās Putina uzrunu, Groznijā notika plaša specoperācija un nopietnas apšaudes.
Pēc dažādām ziņām vairāki desmiti kaujinieku, kas sevi dēvē par „Kaukāza imarāta modžahediem” iebruka pilsētā, sākotnēji nogalinot vairākus miličus un vēlāk ieņemot preses namu un arī skolu pašā pilsētas centrā. Izplatītajā video paziņojumā tika norādīts, ka viņu darbības ir atriebība par musulmaņu sieviešu apspiešanu.
Pilsētā tika uzsākta pretterorisma operācija, iesaistot gan specvienības, gan arī bruņutehniku. Pēc dažādām ziņām operācijas laikā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 10 policistu, ievainojumus guvuši vēl aptuveni 30. Bojā gājuši arī vismaz divi civiliedzīvotāji. Jau vakar pēcpusdienā operācija tika pabeigta un iedzīvotājiem paziņots, ka pilsētā atgriežas ierastā dzīve un nekāda saspīlējuma vairs nav.
Šie uzbrukumi Groznijai notiek tikai nedēļu pirms 20. gadskārtas kopš pirmā Čečenijas kara sākuma.
Kā intervijā radiostacijai „Amerikas balss” norādījusi Krievijas drošības jautājumu eksperte Fatima Flisova, notikumus Groznijā var tieši sasaistīt ar notikumiem Ukrainā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā Krievija ir pārdislocējusi daļu no Ziemeļkaukāzā bāzētā grupējuma. No 300 tūkstošiem karavīru daļa tagad izvietoti KJrimā, daļa Ukrainas pierobežā un austrumos. Šāda spēku pārvietošana ir padarījusi Krievijas armiju ievainojamāku un, acīmredzot, šāda iespēja ir tikusi izmantota. Vienlaicīgi Krievijas un Čečenijas līderiem esot nosūtīts spēcīgs signāls par to, ka viņu apgalvojumi par Kaukāza reģiona nomierināšanu īpaši neatbilst patiesībai. Savukārt bijušais naftas kompānijas JUKOS vadītājs Mihails Hodorkovskis tviterī paziņojis, ka nebrīnītos, ja šos uzbrukumus patiesībā ir organizējis pats Ramzans Kadirovs, tādējādi pievēršot uzmanību finansējuma samazināšanai reģionam.
Citi eksperti un masu saziņas līdzekļi pieļauj, ka savulaik bēdīgi slavenā kaujinieku līdera Doku Umarova izveidotais „Kaukāza imarāts” varētu būt nomainījis savu taktiku. Kā norāda BBC krievu redakcija, Ramzans Kadirovs jau iepriekš esot atzinis, ka par kaujinieku iespējamo uzbrukumu Groznijai ziņas ir saņemtas jau pirms kāda laika. Tieši tāpēc izbrīnot tas, cik viegli kaujinieki, iespējams, tikai seši vai septiņi, ir pilsētā iekļuvuši. Pretterorisma grupas „Alfa” veterānu asociācijas viceprezidents Aleksejs Filatovs savā blogā „Eho Moskvi” pieļauj, ka, iespējams, varas iestādes kādus uzbrukumus ir gaidījušas 12. decembrī, kad Krievijā tiek atzīmēta Konstitūcijas diena.
Kā aģentūrai newsru.com pieļāvis Mučinska universitātes Ziemeļkaukāza jautājumu pētnieks profesors Aleksandrs Knišs - iespējams, ar šo uzbrukumu kaujinieki ir gribējuši atgādināt par sevi, lai veicinātu finansējuma saņemšanu no ārvalstīm.
