Fueda Mohameda Agada identitāte noteikta pēc DNS saderības ar viņa ģimenes locekļiem. Viņš ir viens no tiem teroristiem pašnāvniekiem, kurš vainojams 89 koncerta apmeklētāju nāvē, kuri bija ieradušies, lai vadītu muzikālu vakaru „Bataclan” koncertzālē. Agads bijis no Francijas pilsētas Strasbūras, kas atrodas tuvu robežai ar Vāciju un kurā atrodas arī otra Eiropas Parlamenta mītnes vieta.
Agada radiniekiem tas bijis šoks un pārsteigums.
Jaunā vīrieša māte par dēla nāvi informēta ar īsziņu no Sīrijas, savukārt tēvs Saids Mohameds Agads, kuru uzmeklējuši žurnālisti, norādījis, ka pats būtu nogalinājis savu dēlu, ja būtu zinājis viņa plānus.
Pēc tēvs sacītā, viņš zinājis, ka dēls kopā ar jauniešu grupu no Strasbūras reģiona pirms diviem gadiem ir devies uz Sīriju, taču viņš nav bijis informēts par Saida atgriešanos.
Mediji ziņo, ka radikāļu grupā ir bijis arī otrs brālis. Uzbrukums "Bataclan" koncertzālei 13.novembrī bija viens no teroraktu sērijas, taču tieši šeit dzīvību zaudēja liels skaits cilvēku. Divi pārējie no kopumā trim teroristiem, kuri uzbruka "Bataclan" koncertzālei un pēc tam uzspridzinājās, ir zināmi kā 28 gadus vecais Samijs Amimurs un 29 gadus vecais Ismails Omars Mostefais.
Francijas mediji ziņo, ka pēdējais no atklātajiem noziedzniekiem ir bijis dienestiem labi zināma vervētāja, Mourada Faresa upuris. Viņu dienestiem izdevās aizturēt aizvadītajā gadā Turcijā. Francijas iekšlietu ministrs Faresu nodēvējis par īpaši bīstamu personu.
Joprojām neatklāta ir tikai viena uzbrukuma laikā bojā gājuša terorista personība.
Līdz ar 130 mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri apmeklēja koncertu vai atradās Parīzes kafejnīcās dzīvību zaudēja arī septiņi teroristi. Vairākas personas joprojām ir meklēšanā.
Jau vēstījām, ka Beļģijas policija meklē trīs aizdomās turamās personas, kuras varētu būt iesaistītas Parīzes uzbrukumos. Saistībā ar teroraktiem Beļģijā aizturēti jau astoņi cilvēki. Pēdējie ir 20 gadus vecs francūzis, kuru aizturēja Briseles starptautiskajā Zaventemas lidostā, bet otru- 28 gadus veco beļģi pārtvēra Briseles Molenbēkas rajonā, kur policija kopš teroraktiem Parīzē veic regulārus reidus.
Beļģijā arī pastiprinājušās runas, ka valstī stingrāk kontrolēs Saūda Arābijas investīcijas mošejās un reliģiskajos centros, kas darbojas valstī. Vairāki kritiķi jau norādījuši, ka garīgos līderus, kuri pārvalda šīs institūcijas, atsūta no Saūda Arābijas un viņiem ir liela loma musulmaņu sabiedrības, un īpaši jaunu cilvēku noskaņošanā. Beļģijas iekšlietu ministrija arī sola rūpīgā izvērtēt to finansējumu, kas no ārvalstīm nonāk reliģiskajos centros, kam agrāk Beļģija nav pievērsusi īpašu uzmanību.
Šo nepieciešamību savulaik diskusijā Eiropas Parlamentā uzsvērusi arī Francijas deputātes Rašida Dati, kura izstrādājusi ziņojumu par to, kas Eiropas Savienībai būtu jādara, lai jau laikus apstādinātu Eiropā dzīvojošo cilvēku radikalizēšanu, vērvēšanu un piesaistīšanu teroristiskām organizācijām. Viņa norādījusi, ka Eiropā neuzrauga no ārienes ieplūstošo finansējumu, ar ko atbalsta organizācijas, bet varbūt būtu pienācis pēdējais laiks šo praksi mainīt.
