Ideja samazināt kaitīgo izmešu apjomu ES dalībvalstīs izsauc pretrunīgas reakcijas

Enerģētiskā drošība, klimata pārmaiņas un situācija Ukrainā. Tie būs daži no svarīgākajiem jautājumiem, ko ceturtdienas rītā un piektdien apspriedīs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi. Ir sagaidāms, ka diskusijas būs smagas un garas, jo vairākas Austrumeiropas valstis iebilst pret nospraustajiem izmešu samazināšanas un atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķiem.

Jau vairākas reizes ES dalībvalstu vadītāji ir mēģinājuši vienoties par izmešu samazināšanas un atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķiem, kas blokam būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija (EK) piedāvā samazināt kaitīgos izmešus līdz 40% no 1990. gada līmeņa, kā arī palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu vismaz līdz 30% no kopējā apjoma.

EK viceprezidents Jirki Katainens deputātu priekšā aizstāvēja komisijas piedāvājumu. “Ir svarīgi uzsvērt, ka mums ir izdevies rast labu līdzsvaru starp ambīcijām un realitāti. Atrast kopsaucēju bija iespējams, apvienojot mērķus klimata un enerģētikas jomā.  Videi draudzīgajām inovācijām un investīcijām ir acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības. Un ekonomiskais pamatojums izmešu samazināšanai šobrīd ir skaidrāks nekā jebkad agrāk,” teica Katainens.

EP Katainena teiktajam bija daudz atbalstītāju. Tomēr starp valdību vadītājiem un prezidentiem tik vienota atbalsta nav.

Polija un Čehija ir starp tām valstīm, kas ir pret pašreizējo priekšlikumu. Polija lielā mērā ir atkarīga no oglēm elektroenerģijas ražošanā. Tādēļ tai būtu grūti sasniegt 30% vai vismaz 27% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.

Tomēr EP deputāte no Beļģijas Ketlīna van Brempta uzsvēra ietaupījumus, ko var dot pārēja uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitātes paaugstināšana. “„Oxfam” pētījums liecina, 40% energoefektivitātes mērķis ļaus katrai ģimenei ES ietaupīt 300 eiro. Tādēļ nevar teikt, ka starp energoefektivitāti un skaidriem mērķiem pastāvētu pretruna. Līdz ar to es ļoti aicinu dalībvalstis uzņemties savu atbildības daļu piektdien,” teica van Brempta.

Arī Latvija vēlas, lai katras valsts situācija tiktu īpaši ņemta vērā. To pēc ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”). Tomēr kā svarīgāko aspektu Rinkēvičs uzsvēra enerģētisko drošību. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm esot svarīgi projekti, kas atbalsta mūsu reģiona savienošanu ar pārējām Eiropas valstīm vienotajā elektroenerģijas tirgū.

Ar enerģētisko drošību cieši sasaucas arī jautājums par gāzes piegādēm Ukrainai un līdz ar to arī Centrāleiropas valstīm. Valstu vadītājiem būs jāvienojas, vai un kur rast līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai segt tās parādus Krievijai par pagājušajā gadā piegādāto gāzi. Tam ir nepieciešami vairāki miljardi eiro, kuru Ukrainai šobrīd nav.

Bet arī šeit varētu palīdzēt jau pieminētie klimata pārmaiņu mērķi. Ja ne tagad, tad vismaz pēc gadiem desmit, uzsvēra zaļo grupas eiroparlamentārietis no Francijas Janiks Žado. “Mēs daudz runājam par ekonomiku un reālistiskiem mērķiem. Bet reālistiski mērķi nozīmē arī to, ka ar 40% energoefektivitātes uzlabojumu mums vairs nevajadzēs Krievijas gāzi. Ja mēs ieguldīsim jaunajās elektroenerģijas tehnoloģijās, atjaunojamo resursu izmantošana kļūs tik pat reālistiska. Es aicinu mūs būt ambiciozākiem, lai glābtu mūsu klimatu, glābtu Eiropas ražošanu un saglabātu darbavietas,” sacīja Žado.

Ir paredzams, ka dalībvalstu vadītāji apspriedīs arī krīzi Irākā un Sīrijā un cīņu ar Ebolas vīrusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti