Pirms nu jau vairāk nekā desmit gadiem – 2003.gadā Irākas galvaspilsētā Bagdādē pie ANO ēkas nogranda sprādziens, dzēšot 22 palīdzības darbinieku dzīvību un ievainojot vēl vairākus simtus. Šis uzbrukums, kas satricināja pasauli, kļuva par iemeslu ANO iniciatīvai iedibināt Humānās palīdzības dienu.
Šajā dienā īpaši atceras gan traģēdijā Irākā, gan arī citās bojā gājušos humānās palīdzības darbiniekus. Kā arī godināt tos, kuri par spīti dažādām grūtībām un dzīvības briesmām darbojas nozarē, sniedzot palīdzību miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek uzbrukumi tieši humānās palīdzības sniedzējiem, pat tad, ja viņu darbu, piemēram, konfliktu zonās iepriekš arī karojošās puses centās respektēt.
Darbs šajā jomā kļūst arvien bīstamāks, norāda eksperti. Saskaņā ar statistikas datiem divos pēdējos gados upuru skaits ir bijis vislielākais. Pērn (2014. gadā) dzīvību zaudējuši 329 cilvēki un vairāk nekā 100 (121) ir nolaupīti. Visbīstamākās zemes joprojām ir Sudāna, Somālija, Sīrija, Afganistāna.
Pēc ANO datiem pasaulē humānā palīdzība joprojām ir nepieciešama miljoniem cilvēku, lielākoties Āfrikas kontinentā. Tam par iemeslu ir gan kari, gan nemieri, gan arī klimata izmaiņu izraisītās problēmas – plūdi, sausums un citas.
Humānās palīdzības dienā nozarē iesaistītās organizācijas izvērsīs kampaņu sociālajos tīmekļos, lai atgādinātu sabiedrībai par palīdzības sniedzējiem un grūtajām pasaules vietām, kur tā joprojām ir nepieciešama.
Pie ANO mītnes būs piemiņas pasākumi, atceroties Bagdādes spridzināšanu pirms 12 gadiem, savukārt Pasaules Pārtikas programma, kas ir viena no pazīstamākajām organizācijām pasaulē, pieminēs savus Dienvidsudānā bez pēdām pazudušos kolēģus un daudzus citus, kuri joprojām strādā bīstamajos reģionos. Humānās palīdzības dienas atpazīstamību pasaulē palīdz nodrošināt arī populāri cilvēki – mūziķi, aktieri un citi radošās pasaules pārstāvji – Džordžs Klūnijs, Andželīna Džolija un citas ietekmīgas zvaigznes šodien īpaši uzstāsies, lai atgādinātu par pasaules grūtajiem reģioniem.
Nākamgad Turcijā, Stambulā plāno rīkot pasaulē pirmo globālo humānās palīdzības samitu. Tajā paredzēts izstrādāt platformu valstu valdībām, organizācijām, privātajam sektoram, kā arī krīzes skartajiem reģioniem par nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu palīdzību līdz 2030. gadam.
Pēdējā laikā gan ekonomiskās krīzes, gan dažādas problēmas pašmājās bieži kavē nacionālās valdības atvēlēt līdzekļus citu valstu palīdzībai un arvien vairāk ar to sastopas humānās palīdzības organizācijas, kuru budžeti ir atkarīgi no nacionālo valstu devuma. Arī Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir ievērojamas donores pēdējos gados savus budžeta līdzekļus šim mērķim tērē kūtrāk.
