«Human Rights Watch» bažījas par «robotiem-slepkavām»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijā aktualizēta diskusija par to, vai būtu starptautiski aizliedzamas īpaši attīstītas autonomas militārās tehnoloģijas jeb tā dēvētie “roboti-slepkavas”. Pastāv bažas, ka šādu mašīnu pielietošana var ļaut izbēgt no soda to pielietotājiem, jo tās var tikt izmantotas bez tiešas cilvēka klātbūtnes un iejaukšanās.  

"Roboti – slepkavas" ir pavisam reāls nākotnes drauds, taču ne tādā veidā, kā par to runāts zinātniskajā fantastikā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija iesniegusi ziņojumu ANO, kurā paustas bažas par to, ka ar autonomām iznīcināšanas ierīcēm no atbildības nākotnē var izsprukt to ražotāji, uzstādītāji un pielietotāji, jo viņi nebūs tieši saistīti  ar mirkli, kad tiks atklāta nāvējošā uguns, paverot ceļu morāli apšaubāmiem, taču juridiski nesodāmiem risinājumiem.

"Pašlaik karadarbības apstākļos joprojām cilvēks ir tas, kurš izdara lēmumu, vai konkrētajā brīdī izšaut ieroci. Ja robotikai ļaus pilnībā netraucēti attīstīties, mēs varam sagaidīt autonomas mašīnas, kuras es dēvēju par "robotiem–slepkavām", kuras iespējams ieprogrammēt, palaist brīvībā un tad tās pašas lemj, kurā brīdī šaut,"  stāstīja Nobela miera prēmijas laureāte Džodija Viljamsa.

Turklāt eksperti norāda, ka tā nebūt nav tālas nākotnes problēma, bet gan pavisam reāla mūsdienu tehnoloģiju iespēja, kuras aizmetņi jau eksistē.

"Piemēri tam pašlaik  jau ir gan uz sauszemes, gan gaisā. Ir ierocis X47B, kuru ražo ASV. Tas ir lidaparāts, kurš ieprogrammēts pilnīgi autonomi atgriezties uz lidmašīnas bāzes kuģa, lai uzpildītu degvielu. Taču tas ir lidaparāts, kurš ir aprīkots ar ieročiem, un, ja jau tas var pats lidot, tad drīz tas varēs arī pats identificēt mērķus un izšaut bez nekādas cilvēka iesaistīšanās," pauda “Human Rights Watch” pētniece Bonija Dohertija.  

"Uz sauszemes ir robots, kuru izmanto Dienvidkoreja un Izraēla. Tā sauktais “Centurions” identificē cilvēkus konkrētā apgabalā, un tad nosūta prasību karavīram, kurš atrodas bāzē – drīkst šaut vai nē. Ja atļauja tiek dota, tad izšauj. Mūsu bažas ir par to, ka šāda atļauja ne vienmēr var tikt prasīta. Robots var izšaut bez cilvēka intervences,"  satraukumu pamatoja Bonija Dohertija.

"Human Rights Watch" uzsver, ka civilajai sabiedrībai šai problemātikai jāpievērš īpaša uzmanība jau tās attīstības pirmsākumos, jo vēlāk var būt jau par vēlu. Liela daļa uzskata, ka šādas tehnoloģijas būtu aizliedzamas līdzīgi kā kājnieku mīnas, kasešbumbas un ķīmiskie ieroči.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti