Šāds secinājums pausts ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pasaulē, ko ceturtdien publicēja starptautiskā organizācija "Human Rights Watch" (HRW).
2022. gadā pasliktinājās cilvēktiesību stāvoklis pasaulē, teikts "HRW" ziņojumā, kas aplūko situāciju gandrīz 100 valstīs.
Krievijas karaspēka apzinātie uzbrukumi civiliedzīvotājiem Ukrainā, Ķīnas varasiestāžu represijas pret uiguru minoritāti un grupējuma "Taliban" ultrakonservatīvo uzskatu uzspiešana miljoniem Afganistānas iedzīvotāju apliecinot, ka "nekontrolēta autoritāra vara aiz sevis atstāj cilvēku ciešanu jūru", teikts dokumentā.
Tomēr "HRW" saskata arī pozitīvas tendences, kas liecina par vēlmi stāties pretī cilvēktiesību pārkāpējiem un stiprināt globālo cilvēktiesību sistēmu.
"HRW" izpilddirektores pienākumu izpildītāja Tirana Hasana velta atzinīgus vārdus starptautiskajai sabiedrībai par to, ka tā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izmantoja visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai izgaismotu Krievijas karaspēka zvērības pret civiliedzīvotājiem. Viņa īpaši izceļ Starptautiskās krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu.
"Mēs redzējām tūlītēju starptautiskās sabiedrības reakciju, lai mobilizētos ap galvenajām cilvēktiesību atbalsta jomām, tostarp izveidojot starptautiskās tiesvedības mehānismu un vācot pierādījumus par kara noziegumiem," Hasana sacīja intervijā telekanālam "Voice of America".
Ziņojumā teikts, ka Rietumiem vajadzēja vērsties pret Krieviju jau pirms tās pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Krievijas karaspēka pastrādātie plašie postījumi Sīrijā un rietumvalstu nepietiekami asā reakcija uz tiem esot nostiprinājusi nesodāmības sajūtu Krievijas vadītājos.
"Putina nekaunība bija iespējama, jo viņam ilgu laiku bija brīvas rokas darboties nesodīti," secina "HRW" vadītāja Hasana.
Viņa atzinīgi vērtē Eiropas valstu gatavību uzņemt miljoniem Ukrainas kara bēgļu, bet tas arī atsedza vairuma Eiropas Savienības dalībvalstu divkosīgo attieksmi pret patvēruma meklētājiem no Sīrijas, Afganistānas, Palestīnas, Somālijas un citām konfliktu plosītām valstīm.
"HRW" vadītāja kritizē arī ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš savulaik solījis padarīt cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzēto Saūda Arābiju par "izstumto valsti", bet pagājušogad vizītes laikā teju brāļojies ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu.
Irānā pērn plašus protestus izsauca jaunas sievietes nāve pēc tam, kad viņu aizturēja tā dēvētā tikumības policija. Protestu laikā ir aizturēti tūkstošiem cilvēku, bet vismaz četriem ir izpildīts nāvessods.
Hasana uzskata, ka pasaulei ir stingrāk jāreaģē uz Irānas režīma represijām: "Mums ir jāvirzās tālāk par starptautisko solidaritāti ar protestētājiem un jānodrošina, lai valdības visā pasaulē sauktu pie atbildības Irānas amatpersonas."
"Human Rights Watch" uzsver, ka klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē cilvēku pamattiesības visā pasaulē. Tāpēc valdībām ir juridisks un morāls pienākums regulēt tādas nozares kā fosilā kurināmā ieguve, kas nav savienojama ar pamattiesību aizsardzību.
