Visi balsošanā klātesošie vai 141 Horvātijas parlamenta deputāts atbalstīja Horvātijas izstāšanos no starptautiskās šķīrējtiesas procesa, kura mērķis bija atrisināt Horvātijas robežstrīdu ar kaimiņvalsti Slovēniju. Ar šādu ierosinājumu nāca klajā Horvātijas valdība pēc tam, kad presē noplūda noklausītas telefonsarunas, kurās Slovēnijas nozīmētais tiesnesis ar Slovēnijas pārstāvi tiesā pārrunā, kā panākt Slovēnijai labvēlīgu šķīrējtiesas lēmumu. Pēc parlamenta atbalsta Horvātija uzsākusi procesu, lai izstātos no šķīrējtiesas.
Tieši vienošanās par to, kā izlemt Slovēnijas un Horvātijas strīdu par robežām, un solījums konfliktu noregulēt atrisināja vienu no šķēršļiem Horvātijas dalībai Eiropas Savienībā. Tagad Briselē par notikušo nav sajūsmā. Vilšanos neslēpa Eiropas Komisijas preses sekretāre Mina Andrejeva:
“Mēs respektējam parlamenta demokrātisko balsojumu, bet arī nožēlojam, ka Horvātijas parlaments ir atbalstījis un valdība ir sākusi procesu, lai vienpusīgi pārtrauktu iepriekš parakstīto vienošanos. Šobrīd vispirms tieši pašai šķīrējtiesai, ja tā saņems oficiālu paziņojumu no Horvātijas, nepieciešams izvērtēt šīs rīcības juridiskās sekas.''
Horvātija uzskata, ka ir neiespējami panākt vienošanos šāda aptraipītā procesā - tā Horvātijas iemeslus šķīrējtiesas procesa pamešanai uzsvēra Vesna Pusiča, Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministre. Otra robežstrīdā iesaistītā puse – Slovēnija – savukārt uzskata, ka nav iemesla pārtraukt procesu. Kā ziņo medijs ''Dalje'', Slovēnijas premjers Miro Cerars, saņemot ziņu par Horvātijas izstāšanos no procesa, šo rīcību nodēvējis par nožēlojamu un paudis cerību, ka Horvātija atgriezīsies šķīrējtiesā. Lēmuma pieņemšanu šķīrējtiesā gribētu redzēt arī Eiropas Komisija, atzina Mina Andrejeva:
''Mēs neredzam citu reālu alternatīvu šķīrējtiesas procesam, tādēļ Eiropas Komisija ir gatava klausīties abu pušu teiktajā un, ja Horvātija vai Slovēnija to prasa, arī darīt visu, kas ir komisijas spēkos, lai atvieglotu šķīrējtiesas procesa turpināšanos.''
Lai gan noliedzot iespēju turpināt šķīrējtiesas procesu, vēlmi atrast risinājumu pauda arī Vesna Pusiča, Horvātijas ārlietu ministre:
''Horvātija joprojām uzskata, ka jautājums par robežu ar Slovēniju ir jāatrisina un ka abas valstis vēl joprojām ir ieinteresētas atrast kādu risinājumu.''
Tikai šis risinājums vairs nav starptautiska šķīrējtiesa, norādīja ministre. Šobrīd gan nav skaidrs, kāds risinājums būtu iespējams. Pēc tam, kad Slovēnijas premjers nodēvēja Horvātijas izstāšanos no šķīrējtiesas par nožēlojamu, Horvātijas valdības vadītājs Zorans Milanovičs norādījis, ka patiesībā slovēņi nemaz nevēloties tikties un risināt problēmu. Mēs visu pagājušo nedēļu centāmies, cik vien spējām, nepārkāpt robežas un nepateikt ko lieku, bet šis ir pārāk daudz, atzina Horvātijas premjers.
