Horvātijas prezidenta vēlēšanu rezultāts – trieciens valdošajai partijai

Horvātijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis bijušais valsts premjerministrs un Sociāldemokrātu partijas kandidāts Zorans Milanovičs. Šī uzvara tiek saukta par pamatīgu triecienu valdošajai partijai pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, turklāt jaunā prezidenta ievēlēšana var ietekmēt arī Horvātijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienībā.

Par Horvātijas prezidentu ievēlēts Zorans MilanovičsUģis Lībietis

Cīņa par Horvātijas prezidenta krēslu izvērtās gana asa. Pagājušā gada nogalē notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā pašreizējā prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča tikai ar nelielu balsu pārsvaru iekļuva balsošanas otrajā kārtā. Tieši tāpēc vairums komentētāju prognozēja, ka viņas izredzes ieņemt valsts vadītājas amatu vēl uz pieciem gadiem ir visai niecīgas.

Un to apstiprināja arī vēlēšanu otrās kārtas rezultāti.

Par prezidenti nobalsoja nedaudz vairāk kā 47% vēlētāju, bet par bijušo premjerministru un sociāldemokrātu kandidātu Zoranu Milanoviču – gandrīz 53%.

Savā uzrunā atbalstītājiem Milanovičs paziņojis, ka nekad nav devis lielus un nereālus solījumus, tāpēc viņš tāpat kā priekšvēlēšanu kampaņas laikā arī prezidenta krēslā turpinās cīnīties par taisnību, lai nepieviltu vēlētāju cerības. Viņš arī paudis viedokli, ka ir jācīnās par normālu Horvātiju kā liberālo demokrātiju, kas garantē vienādas tiesības visiem pilsoņiem. 

“Četri miljoni mūsu valsts iedzīvotāju meklē vietu zem saules un savu vietu Eiropā. Pašlaik lietas nevirzās uz priekšu, kā vēlētos, taču ir cerība. Man nav nekādu ilūziju par varu. Es zinu, ko valsts prezidents var darīt un ko viņam nevajadzētu darīt. Es apsolu, ka nebūs nekādu intrigu vai slēptu darījumu. Formālā līmenī man visas partijas būs vienādas. Mēs esam parlamentāra demokrātija. Jā, varbūt tā nav perfekta, taču labākas mums nav,” sacīja Milanovičs.

Atšķirībā no Milanoviča līdzšinējā prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča bija paudusi viedokli, ka tikai konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība var pienācīgi pārstāvēt valsti.

Par spīti politiskajām domstarpībām prezidente savam politiskajam pēctecim ir gatava sniegt izlīgšanas roku: “Es apsveicu savu pretinieku ar viņa jaunajiem pienākumiem. Es viņam sniedzu savu roku, lai parādītu, ka varas nodošana var būt civilizēta, lai informētu viņu par to, ko es esmu paveikusi piecu gadu laikā. Es esmu gatava ar viņu tikties pirms oficiālās varas nodošanas. Horvātijai pašlaik visvairāk ir nepieciešama stabilitāte.”

Starp vieniem no galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties jaunajam prezidentam, jāmin milzīgā tautiešu izceļošana no valsts, korupcija, kā arī vājā ekonomiskā attīstība. Šie jautājumi gan vairāk gulstas uz pašreizējā premjera Andreja Plenkoviča pleciem, un komentētāji jau norāda, ka drīzumā var tikt gaidāma asa vēršanās pret valdības vadītāju. Tāpat tiek norādīts, ka pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanās Grabaras-Kitarovičas zaudējums var būt liels trieciens valdošajai partijai.

Taču jau vistuvākajā laikā gan valdībai, gan prezidentam ir jācenšas pārvarēt viedokļu atšķirības, jo Horvātija no 1. janvāra pirmo reizi ir Eiropadomes prezidējošā valsts. Jau šī mēneša beigās Horvātijas prezidentūrai būs jāuzņemas vadošā loma, uzsākot sarunas par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību pēc “Brexit”. Savukārt vēlāk gada laikā uzmanības centrā būs arī tādi jautājumi kā nākamais daudzgadu budžets un klimata pārmaiņas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti