2009. gada rudenī, skanot aplausiem un slavējot klātesošos par drosmi, tika parakstīta vienošanās par to, ka Slovēnijas un Horvātijas robežstrīds tiks risināts īpašā šķīrējtiesā.
Eiropas Savienības paplašināšana ir Zviedrijas prezidentūras prioritāte, parakstot vienošanos, uzsvēra Zviedrijas premjers Fredriks Reinfelts un patiesi – daļēji pateicoties robežstrīda nodošanai šķīrējtiesai, Horvātija varēja pievienoties Eiropas Savienībai 2013. gadā.
Strīds valstu starpā ir par mazapdzīvotu piekrastes teritoriju, kas ir nedaudz lielāka par Mežaparku Rīgā.
Slovēnija uzsver, ka strīdīgā piejūras teritorija valstij ir īpaši svarīga, jo nodrošina tai pieeju starptautiskajiem ūdeņiem. Slovēnijas jūras robeža ir tikai 50 km gara un bez strīdīgās teritorijas valstij nav izejas uz Adrijas jūru un tālāk Vidusjūru.
Bija plānots, ka šķīrējtiesa šogad nāks klajā ar lēmumu, bet tā vietā pēc skandāla ar noklausītu telefonsarunu publiskošanu Horvātija ir paziņojusi, ka izstāsies no šķīrējtiesas. Šodien par to jālemj Horvātijas parlamentam, un Zorans Milanovičs, Horvātijas premjerministrs, uzsver, ka paredz vienbalsīgu atbalstu šādam lēmumam, jo izstāšanos no šķīrējtiesas atbalstot visi Horvātijas politiskie spēki.
Horvātiem aizcirst durvis likušas Horvātijas laikraksta "“Večernji List'' publiskotās ierakstītās telefonsarunas starp šķīrējtiesas tiesnesi no Slovēnijas Jerneju Sekoleču un Slovēnijas pārstāvi tiesā Simonu Dreniku.
Kopā šķīrējtiesā lēmuma pieņemšana bija uzticēta pieciem tiesnešiem, no kuriem pa vienam bija abām strīdā iesaistītajām valstīm, un tiesnešiem nebija atļauts komunicēt ar valstu pārstāvjiem tiesā. Ierakstā tiesnesis Sekolečs atklāti diskutēja ar Dreniku, kā panākt, lai tiesas lēmums būtu par labu Slovēnijai.
Kamēr Horvātija gatavojas pamest šķīrējtiesu, Eiropas Komisija notikušo gan vērtē visai piesardzīgi un cer, ka valstīm tomēr izdosies vienoties.
''Mēs esam pārliecināti, ka šķīrējtiesas darbības noteikumi, par kuriem vienojušās abas puses tiks ievēroti,'' tā medijiem paziņoja Mina Andreeva, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera preses pārstāve. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka strīds par robežām ir dalībvalstu kompetences jautājums un vismaz pagaidām ar secinājumiem nesteigšoties:
''Eiropas Komisija tagad gaidīs šķīrējtiesas paziņojumu un tikai tad izdarīs jebkādus tālākus secinājumus.''
Tikmēr gan Slovēnijas pārstāve Drenika, gan tiesnesis Sekolečs, reaģējot uz atklātajiem pārkāpumiem, atkāpušies no amatiem. Slovēnija kā savu pārstāvi šķīrējtiesā izvirzījusi Roniju Abrahamu no Francijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tiesas prezidentu. Atšķirībā no Horvātijas slovēņi joprojām uzskata, ka šķīrējtiesa ir labākais veids, kā vienoties par strīdīgo robežu. Šo pārliecību Slovēnijas premjerministram Miro Ceraram nācās paust vēstulē, jo nekādā citā veidā sazināties ar Horvātijas valdības vadītāju nebija izdevies.
