Partija “Horvātijas Demokrātiskā Savienība” ir saņēmusi 61 deputāta krēslu parlamentā no kopumā 151 vietas. Savukārt sociāldemokrāti ir ieguvuši 54 deputātu vietas. Tādēļ nevienai no šīm partijām neizdosies izveidot valdību pat ar mazākās koalīcijas partijas “Most”, jeb “Tilts” atbalstu.
Savukārt populistu partija, kuras nosaukumu varētu tulkot kā “Dzīvais vairogs”, ir krietni palielinājusi savu pārstāvniecību Horvātijas parlamentā. Līdzšinējā viena deputāta vietā tā šoreiz ieguva astoņus krēslus. Tiek uzskatīts, ka šādi jaunākās Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāji vēlas izteikt savu neapmierinātību ar valstī notiekošo un lielo partiju īstenoto politiku.
Paredzams, ka izveidot jaunu koalīciju būs visnotaļ sarežģīti, jo to varētu nākties darīt starp tām partijām, kuru savstarpējās nesaskaņas jau noveda pie valdības krišanas un ārkārtējām vēlēšanām.
Jau sesto gadu Horvātijas ekonomika piedzīvo recesiju un politiskās nesaskaņas var tikai attālināt nepieciešamo reformu īstenošanu, kas palīdzētu atveseļot tautsaimniecību. Iepriekšējā valdība tehnokrāta Tihomira Oreškoviča vadībā ir spējusi noturēties vien piecus mēnešus. Tā izjuka iekšējo nesaskaņu un korupcijas skandālu dēļ. “Horvātijas Demokrātiskās Savienības” vadītājs, kurš ieņēma arī vicepremjera krēslu, bija spiests atkāpties no amata savu aizdomīgo biznesa saišu dēļ.
Jaunais partijas vadītājs Andrejs Plenkovičš, kurš ir bijušais diplomāts un tagad ieņem Eiropas Parlamenta deputāta krēslu, ir izteicis pārliecību, ka tieši viņa vadītajam spēkam tiks dota iespēja pirmajam veidot nākamo ministru kabinetu.
Tāpat pēdējos mēnešos Horvātija saņēma arvien vairāk starptautiskās kritikas par pieaugošo nacionālismu, kas arvien pasliktināja attiecības ar kaimiņos esošo Serbiju. Politisko gaisotni nokaitētāku padarīja arī pārmetumi, ka labējie izmanto fašistu kustības “Ustaše” attēlus, kas Horvātijā bija pie varas 1941.un 1945.gadā. Savukārt kreisajiem tiek pārmestas saiknes ar komunistiem, kuri vadīja Horvātiju pēc Otrā pasaules kara, kad tā ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā.
Atsevišķi Horvātijas politiķi atzīst, ka vienīgā stabilā koalīcija būtu starp Sociāldemokrātiem un “Horvātijas Demokrātisko Savienību”. Tomēr panākt vienošanos par šādas valdības izveidi būs sarežģīti un tam varētu būt nepieciešamas pat vēl vienas parlamenta vēlēšanas.
