Taču prezidentūras sākumu aizēno pēc dažām dienām gaidāmā prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kura Horvātijai var nest jaunu prezidentu.
Horvātija, kas par Eiropas Savienības dalībvalsti kļuva vien 2013.gadā, par savas pirmās prezidentūras galvenajām prioritātēm izvirzījusi Eiropu, kas attīstās, Eiropu, kas savieno, Eiropu, kas aizsargā un Eiropu, kas ir ietekmīga.
Kā ir paziņojis Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, šos mērķus apliecina arī prezidentūras logo – Spēcīga Eiropa izaicinājumu pilnā pasaulē.
Starp dažām šīs prezidentūras galvenajām tēmām jāmin diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kā arī iespējamo paplašināšanos Balkānu virzienā. Tieši šīs prezidentūras laikā jau janvāra beigās gaidāma arī Lielbritānijas izstāšanās no ES un sarunu uzsākšana par abu pušu turpmākajām attiecībām.
Pagaidām ir grūti teikt, vai un kā šo prezidentūru ietekmēs jau 5. janvārī gaidāmā prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējā prezidente Kolinda Grabara Kitaroviča varētu zaudēt savu posteni bijušajam premjeram Zoranam Milanovičam, kura vadībā Horvātija iestājās Eiropas Savienībā.
