Jaunais Honkongas izraidīšanas likums ļautu centrālajai Ķīnas valdībai pieprasīt jebkuras Honkongā dzīvojošas vai caur to ceļojošas personas izraidīšanu, ja šī persona tiek turēta aizdomās par krimināliem pārkāpumiem. Likumprojekta autori norāda, ka izraidīšana tiktu atļauta uz tām jurisdikcijām, ar kurām līdz šim nebija noslēgti personu izdošanas līgumi. Un tas attiecas arī uz pašu Ķīnu. Ar jauno likumu tiktu novērsti trūkumu likumos, kas ir padarījuši Honkongu par patvēruma vietu daudzajiem no Ķīnas bēgošajiem cilvēkiem.
Šāda varas iestāžu iniciatīva izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, un vakar ielās izgāja aptuveni miljons cilvēku. Šī bija skaitliski lielākā protesta akcija Honkongā kopš pilsētas nodošanas no Lielbritānijas Ķīnas kontrolē 1997. gadā. Kā norāda ārvalstu informācijas aģentūras, skaitliski lielāka ir bijusi tikai 1989. gada akcija, kad tika pausts atbalsts protestiem Tjaņnaņmeņas laukumā Pekinā. Protestu organizatori no dažādām opozīcijas grupām ir paziņojuši, ka plāno pastiprināt savas darbības, ja varas iestādes neatteiksies no likuma turpmākas virzīšanas. Atbalstu šādai iniciatīvai ir pauduši arī dažādi juristi, žurnālisti un arī Rietumu pasaules pārstāvji.
Komentējot plašos protestus, Honkongas vadība tos nosaukušas par iedzīvotāju izteiksmes brīvības piemēru, taču nekādi signāli par iespējamiem kompromisiem nav izteikti. Honkongas līdere Kerija Lama paziņojusi, ka plašo protestu dēļ viņa no amata neatkāpsies un jaunais likums otrajā lasījumā tiks izskatīts jau trešdien. Kerija Lama arī uzsvērusi, ka sabiedrības viedoklis ir sadzirdēts un netiks ignorēts, vienlaicīgi noraidot apgalvojumus, ka jaunais likums ir tapis, vadoties pēc centrālās Ķīnas instrukcijām. Tāpat Honkongas vadība uzsver, ka ne disidentiem, ne valdības kritiķiem par izraidīšanu nav jāsatraucas. Varas iestādes pēdējo nedēļu laikā jau ir piekāpušās vairākos jautājumos. Tā, piemēram, no likumprojekta ir svītroti deviņi ekonomiskie noziegumi, par kuriem draudētu izraidīšana, bet izskatīšanai tiks pakļauti tikai tādi Ķīnas centrālās prokuratūras pieprasījumi, kuri paredz vismaz septiņu gadu ilgu cietumsodu.
Taču par spīti varas iestāžu apgalvojumiem daudzi protestētāji nav pārliecināti, ka solījumi tiks pildīti un kritiķi netiks izraidīti uz Ķīnu. Bažas vēl vairāk pastiprinājušas ziņas par to, ka pēdējā laikā bija pazuduši vairāki ietekmīgi cilvēki, tostarp grupa disidentu publicistu un kāds miljardieris, kuri visi vēlāk tika atrasti Ķīnā ieslodzījumā. Ņemot vērā, ka šāda vēršanās pret citādi domājošajiem ir iespējama jau tagad, protestētāji bažījas par nākotni, kad autonomijas robežas ar Ķīnu tiktu faktiski nojauktas.
Kopumā mierīgā svētdienas protesta akcija pirmdienas rītā ir izvērtusies vardarbībā, policijai ar stekiem un asaru gāzi vēršoties pret atsevišķām protestētāju grupām, kas bija paredzējušas nakti pavadīt parlamenta ēkas tuvumā. Kā prognozē komentētāji, gadījumā ja varas iestādes savu lēmumu nemainīs, sabiedrības neapmierinātība var palielināties, novedot pie jaunām sadursmēm, kas savukārt varētu apdraudēt arī pašreizējās Honkongas varas izredzes noturēt savus amatus.
