ĪSUMĀ
- Džons Lī bija vienīgais kandidāts cīņā par nākamā Hongkongas vadītāja amatu.
- Sužou Universitātes profesors, bijušais ārlietu dienesta darbinieks problēmu nesaskata.
- Politikas analītiķis Lī iecelšanu amatā dēvē par vēlēšanām "ķīniešu stilā".
- Bažas rada iespēja, ka Lī atbalstīs Pekinas centienus ierobežot demokrātiju un vārda brīvību Honkongā.
Lī bija vienīgais kandidāts cīņā par nākamā Hongkongas vadītāja amatu
64 gadus vecais Džons Lī, pret kuru piemērotas ASV sankcijas, ir bijušais Drošības biroja vadītājs. Viņš bija vienīgais kandidāts cīņā par nākamā Honkongas vadītāja amatu. Pašreizējā Honkongas vadītāja Kerija Lama, karjeras birokrāte, kas amatā stājās 2017. gadā, nekandidēja uz amatu, pamatojot to ar ģimenes apstākļiem.
Viņas pieci gadi amatā bijuši pretrunīgi vērtēti.
Pēc plašiem protestiem demokrātijas atbalstam Pekina pastiprināja savu kontroli Honkongā, bet pandēmijas ierobežojumi nozīmēja gandrīz pilnīgu Honkongas starptautisko izolāciju.
Aizklātā balsojumā Lī ar 99% atbalstu ievēlēja Pekinai lojālā komiteja teju pusotra tūkstoša cilvēku sastāvā. Pekina apsveica šādu balsojumu, uzsverot, ka vienprātīgs rezultāts liecinot par “augsto atzinības līmeni Honkongas sabiedrībā”. Sagaidāms, ka oficiāli Lī tiks iecelts amatā ceremonijā 1. jūlijā, 25 gadus pēc tam, kad Lielbritānija savu bijušo koloniju atdeva Ķīnai.
Sužou Universitātes profesors problēmu Lī ievēlēšanā nesaskata
Savā uzrunā nākamais Honkongas vadītājs uzsvēra, ka pretosies iekšējiem un ārējiem draudiem un graujošām darbībām, lai aizsargātu sociālo stabilitāti un suverenitāti, attīstību un Honkongas intereses.
"Mums ir jāturpina nodrošināt visaptverošu, precīzu un stingru vienas valsts, divu sistēmu principu, jānodrošina, ka Honkongu pārvalda Honkongas iedzīvotāji, un jānodrošina augsta autonomijas pakāpe, lai saglabātu mūsu ilgtermiņa labklājību un stabilitāti," norādīja Lī.
Viktors Gao, profesors Sužou Universitātē Ķīnā, bijušais Ķīnas ārlietu dienesta darbinieks, problēmu Lī ievēlēšanā nesaskata. Gao norādīja, ka līdz ar jaunā līdera nākšanu pie varas Honkongā tiks atjaunota stabilitāte. Viņš atzīmēja, ka arī britu valdīšanas laikā Honkongas līderis ticis iecelts, nevis ievēlēts, un nav pārstāvējis cilvēkus, bet monarhu.
“Britu kolonisti valdīja Honkongā vairāk nekā 150 gadus. Viņi nekad neievēlēja Honkongas vadītāju. Honkongas vadītāju vienmēr iecēla monarhs. Un viņš nepārstāvēja Honkongas cilvēkus, bet britu monarhu, imperiālistu intereses. Vai demokrātija Honkongā var tikt paplašināta un uzlabota? Jā, protams. Tomēr neviens nevar izmantot demokrātiju vai likuma varu kā vairogu, lai aiz tā veicinātu tā dēvēto Honkongas neatkarību vai noliegtu Ķīnas suverenitāti pār Honkongu. Es domāju, ka Honkongas cilvēki turpinās praktizēt kapitālismu Honkongas stilā un būs ļoti apņēmīgi atbalstīt vienas valsts, divu sistēmu principu, kas būs spēkā līdz 2047. gadam,” skaidroja Viktors Gao.
Politikas analītiķis Lī iecelšanu amatā dēvē par vēlēšanām "ķīniešu stilā"
Profesora Gao teikto gan atspēko citi eksperti, piemēram, norādot, ka pēdējiem britu valdīšanas laikā ieceltajiem vadītajiem bijis daudz augstāks sabiedrības atbalsts. Aptaujas sabiedrībā liecina, ka Lī atbalsta aptuveni 37% Honkongas iedzīvotāju.
Kritiķi norāda, ka Lī iecelšana amatā tiek uzskatīta par vēl vienu Pekinas mēģinājumu nostiprināt savu varu vienā no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Tiek norādīts uz vairākiem iemesliem, kādēļ Lī ievēlēšana neliecina ne par ko labu. Viens no tiem ir pats process, kuru nevar uzskatīt par vēlēšanām.
“Tas, ko redzējām Honkongā, ir atkāpe no pagātnes, proti, iepriekš bija izlikšanās, ka vēlēšanas notiek. Tagad tās jau ir vēlēšanas ar nosaukumu, ko varam likt pēdiņās, proti, vēlēšanas “ķīniešu stilā”. Vēlēšanas, kādas tās bija Honkongā, patiesi nav atšķirīgas no tām, kādas tās ir komunistu partijā,” uzskata politikas analītiķis Stīvs Cangs.
Bažas par Lī iecelšanu Honkongas līdera amatā paudis arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Viņa izplatītajā paziņojumā teikts, ka Eiropas Savienība pauž nožēlu par demokrātijas principu un politiskā plurālisma pārkāpumu un uzskata, ka šis atlases process ir vēl viens solis principa “viena valsts, divas sistēmas” likvidēšanā.
Bažas par Pekinas centieniem ierobežot demokrātiju Honkongā
Pekinas birojs Honkongā atbildēja uz šo paziņojumu, pieprasot pārtraukt Eiropas Savienības iejaukšanos Honkongas lietās. Vēl viens bažu iemesls ir jaunā līdera pagātne.
Tieši Lī uzdevumā drošības iestādes 2019. gadā apspieda plašos iedzīvotāju protestus pret Pekinas centieniem ierobežot demokrātiju un vārda brīvību Honkongā.
Viņam bija būtiska loma plaši kritizētā Nacionālā drošības likuma izstrādē. Viena no Honkongas ielās sastaptajām sievietēm pauda cerību, ka jaunā līdera laikā drošības struktūru brutalitāte ielās neatgriezīsies.
“Es ceru, ka policija nelietos spēku pret pilsoņiem, kā tas tika darīts iepriekš, sabiedriskās kustības laikā. Bet es nevaru viņus apturēt," bažās dalījās honkongiete.
Jauno Honkongas līderi sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – jācenšas atgūt starptautiskās biznesa sabiedrības uzticība, kas pabojāta Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ. No viņa tiek sagaidīta pieturēšanās pie Ķīnas piekoptās Covid-19 nulles politikas, kas arvien vairāk pašā Ķīnā tiek kritizēta.
Grūtības risināt vairākus jautājumus varētu sagādāt arī viņa pieredze. Atšķirībā no iepriekšējiem Honkongas līderiem, viņam ir liela pieredze drošības struktūrās, taču viņš ir nepieredzējis ekonomikas un sociālajos jautājumos. Tādēļ tiek izteikti pieņēmumi, ka Pekinai šobrīd pats svarīgākais Honkongā ir tās drošība un kārtība un ka Pekinas skarbā politika Honkongā turpināsies.